Atklāti runā par savām raizēm. Pastāsti saviem vecākiem, cik sarūgtināts un apmulsis tu jūties. Iespējams, viņi tev varēs paskaidrot, kas notiek, un tā mazinās tavu satraukumu un nemieru.

 Ja vecāki nespēj sniegt tev nepieciešamo atbalstu, tu vari uzticēt savus pārdzīvojumus kādam pieredzējušam draugam. (Salamana Pamācības 17:17.)

 Bet pats galvenais — tu vienmēr vari vērsties pie debesu Tēva, kas ”uzklausa lūgšanas”. (Psalms 65:3.) Lūgšanā stāsti viņam visu, kas tev sāp, jo viņam rūp, kas ar tevi notiek. (1. Pētera 5:7.)

 Nepaturi sevī aizvainojumu. ”Mani vecāki rīkojās savtīgi,” saka Daniels, kura vecāki izšķīrās, kad viņam bija septiņi gadi. ”Viņi nemaz nedomāja par mums un par to, kā viņu rīcība ietekmēs mūs.”

 Kā Danielam nāktu par sliktu tas, ja viņš turētu sevī dusmas un aizvainojumu? (Norāde. Izlasi Salamana Pamācības 29:22.)

 Kā Danielam nāktu par labu tas, ja viņš censtos piedot vecākiem, kas viņam ir sagādājuši sāpīgus pārdzīvojumus? (Norāde. Izlasi Efesiešiem 4:31, 32.)

 Izvairies no rīcības, kas var kaitēt tev pašam. ”Kad vecāki izšķīrās, es biju nelaimīgs un nomākts,” atceras Denijs. ”Es sāku slikti mācīties un tāpēc paliku uz otru gadu. [..] Es kļuvu par klases ākstu un pastāvīgi iesaistījos kautiņos.”

 Ko, tavuprāt, Denijs gribēja panākt ar to, ka kļuva par klases ākstu un iesaistījās kautiņos?

 Kā princips no Galatiešiem 6:7 var palīdzēt tādiem kā Denijs izvairīties no rīcības, kas kaitētu viņiem pašiem?

 Lai sadzītu emocionālas rētas, ir jāpaiet laikam. Kad tava dzīve pamazām ievirzīsies normālās sliedēs, tu jutīsies labāk.