Katram cilvēkam ir vārds. Vai nebūtu saprātīgi gaidīt, ka arī Dievam ir vārds? Lai izveidotu draudzību ar kādu cilvēku, ir svarīgi zināt un lietot viņa vārdu. Vai attiecībās ar Dievu tam būtu jābūt citādi?

 Kaut arī uz Dievu ir attiecināti dažādi tituli, piemēram, ”Visuvarenais Dievs”, ”Visaugstais Kungs” un ”Radītājs”, viņš pagodina savus kalpus, aicinot tos saukt viņu vārdā. (1. Mozus 17:1; Apustuļu darbi 4:24; 1. Pētera 4:19.) Kāds ir viņa personvārds? Reiz Jēzus Kristus, citējot Ebreju rakstus (”Veco Derību”), teica: ”Ir rakstīts: ”Pielūdz tikai Jehovu, savu Dievu, un kalpo vienīgi viņam.”” (Mateja 4:10.)

 Daudzos Bībeles izdevumos Dieva vārds ir sastopams 2. Mozus grāmatas 6. nodaļas 3. pantā. Tur ir teikts: ”Es esmu parādījies kā Visaugstākais Dievs Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam, bet savu īsto vārdu ”Kungs” [”Jahve”, zemsvītras piezīme] Es netiku darījis viņiem zināmu.”

 Kaut arī daudzi zinātnieki dod priekšroku formai ”Jahve”, plašāk pazīstama ir forma ”Jehova”. Senebreju valodā, kurā bija sarakstīta Bībeles pirmā daļa, tika rakstīts no labās puses uz kreiso un Dieva vārdu attēloja ar četriem līdzskaņiem יהוה. Šie četri senebreju burti, ko transliterē JHVH, tiek dēvēti par tetragrammu.