Ko var mācīties no sievietēm, par kurām stāstīts Bībelē?

ATSKAŅOŠANAS VALODA

Bībeles atbilde

Bībelē mēs varam lasīt par daudzām sievietēm, no kurām varam mācīties daudz ko vērtīgu. (Romiešiem 15:4; 2. Timotejam 3:16, 17.) Šajā rakstā ir apkopota informācija par dažām no tām. Lielākā daļa mums ir rādījušas izcilu paraugu, bet citu piemērs mums ir par brīdinājumu. (1. Korintiešiem 10:11; Ebrejiem 6:12.)

Abigaila

Kas bija Abigaila? Gudra un pazemīga sieviete, skaista gan iekšēji, gan ārēji. Viņa bija precējusies ar Nābalu — bagātu, bet rupju un nekrietnu vīrieti. (1. Samuēla 25:3.)

Kas par viņu ir zināms? Abigailas gudrā rīcība novērsa lielu nelaimi. Viņa ar vīru dzīvoja apgabalā, kur savās bēgļu gaitās slēpās Izraēlas nākamais valdnieks Dāvids. Kamēr Dāvids ar saviem vīriem tur uzturējās, viņi sargāja Nābala aitu ganāmpulkus no laupītājiem. Bet, kad Dāvida sūtņi lūdza Nābalam nedaudz pārtikas, Nābals tiem bezkaunīgi atteica. Dāvids iedegās dusmās un uz karstām pēdām devās ar saviem vīriem nonāvēt Nābalu un visus viņa saimes vīriešus. (1. Samuēla 25:10—12, 22.)

Uzzinājusi par vīra izturēšanos, Abigaila steigšus rīkojās. Viņa iedeva kalpiem pārtiku un sūtīja tos pie Dāvida un viņa vīriem, bet pati tiem sekoja, lai izlūgtos Dāvidam žēlastību. (1. Samuēla 25:14—19, 24—31.) Saņēmis dāsno dāvanu un uzklausījis Abigailas gudros vārdus, Dāvids atzina, ka Dievs bija sūtījis Abigailu atturēt viņu no asinsizliešanas. (1. Samuēla 25:32, 33.) Nedaudz vēlāk Nābals nomira, un Abigaila kļuva par Dāvida sievu. (1. Samuēla 25:37—41.)

Ko var mācīties no Abigailas? Lai gan Abigaila bija skaista un bagāta, viņa nebija pārāk augstās domās par sevi. Lai atjaunotu mieru, viņa bija gatava lūgt piedošanu par to, kas nebija viņas vaina. Nokaitētā situācijā viņa saglabāja vēsu prātu un pauda taktu, drosmi un attapību.

Anna

Kas bija Anna? Elkanas sieva. Viņas dēls Samuēls kļuva par ievērojamu pravieti senajā Izraēlā. (1. Samuēla 1:1, 2, 4—7.)

Kas par viņu ir zināms? Annai daudzus gadus nebija bērnu, un viņa meklēja mierinājumu pie Dieva. Turpretī viņas vīra otrajai sievai, Penīnai, bija bērni, un tā viņu cietsirdīgi izsmēja. Anna lūgšanā vērsās pie Dieva un apsolīja: ja viņš tai dāvās dēlu, viņa dēlu atdos viņam un tas visu mūžu kalpos saiešanas teltī, kur izraēlieši pielūdza Dievu. (1. Samuēla 1:11.)

Dievs atbildēja uz Annas lūgšanu, un viņa dzemdēja Samuēlu. Anna turēja solījumu un, kad Samuēls vēl bija mazs, aizveda viņu uz saiešanas telti. (1. Samuēla 1:27, 28.) Katru gadu Anna uzšuva virssvārkus bez piedurknēm un aiznesa viņam. Dievs svētīja Annu, un viņai piedzima vēl pieci bērni — trīs dēli un divas meitas. (1. Samuēla 2:18—21.)

Ko var mācīties no Annas? Karstas lūgšanas Annai palīdzēja izturēt sāpīgo situāciju. Pateicības lūgšanā, ko varam lasīt 1. Samuēla 2:1—10, atspoguļojas viņas dziļā ticība Dievam.

Debora

Kas bija Debora? Viņa bija praviete, ar kuras starpniecību Izraēla Dievs Jehova darīja tautai zināmu savu gribu, kā arī palīdzēja atrisināt strīdus izraēliešu starpā. (Tiesnešu 4:4, 5.)

Kas par viņu ir zināms? Praviete Debora drosmīgi iestājās par Dieva kalpiem. Pēc Dieva norādījuma viņa ataicināja Baraku un lika tam vest izraēliešus cīņā pret kanaāniešiem, kas tos apspieda. (Tiesnešu 4:6, 7.) Kad Baraks lūdza, lai Debora dodas viņam līdzi, viņa nenobijās un bezbailīgi izpildīja viņa lūgumu. (Tiesnešu 4:8, 9.)

Dievs piešķīra izraēliešiem uzvaru šajā kaujā, un tam par godu Debora un Baraks dziedāja dziesmu, ko vismaz daļēji bija sacerējusi Debora. Dziesmā viņa pieminēja Jaēlu, vēl vienu drosmīgu sievieti, kura bija devusi savu artavu uzvarā pār kanaāniešiem. (Tiesnešu 5. nodaļa.)

Ko var mācīties no Deboras? Debora bija pašaizliedzīga un bezbailīga. Viņa iedrošināja citus darīt to, kas ir pareizs Dieva acīs, un, kad citi tā rīkojās, neskopojās ar pelnītu uzslavu.

Delīla

Kas bija Delīla? Sieviete, kurā bija iemīlējies izraēliešu tiesnesis Samsons. (Tiesnešu 16:4, 5.)

Kas par viņu ir zināms? Viņa piekrita par naudu nodot filistiešu vadoņiem Samsonu, ko Dievs izmantoja, lai glābtu izraēliešus no filistiešiem. Filistieši nespēja pievārēt Samsonu, jo viņš bija neparasti stiprs. (Tiesnešu 13:5.) Tāpēc filistiešu vadoņi vērsās pie Delīlas pēc palīdzības.

Filistieši uzpirka Delīlu, lai tā noskaidrotu, kur slēpjas Samsona neparastais spēks. Pēc vairākiem mēģinājumiem viņai beidzot izdevās atklāt Samsona noslēpumu. (Tiesnešu 16:15—17.) Viņa pastāstīja to filistiešiem, un tie Samsonu sagūstīja un ieslēdza cietumā. (Tiesnešu 16:18—21.)

Ko var mācīties no Delīlas? Delīlas piemērs mums ir par brīdinājumu. Alkatības vadīta, viņa rīkojās savtīgi, ķērās pie apmāna un nelietīgi nodeva Dieva Jehovas kalpu.

Estere

Kas bija Estere? Jūdiete, ko Persijas valdnieks Ahasvērs izraudzījās par ķēniņieni.

Kas par viņu ir zināms? Ķēniņiene Estere izmantoja savu stāvokli, lai novērstu genocīdu pret savu tautu. Viņa uzzināja, ka ir izdota pavēle noteiktā dienā nogalināt visus Persijā dzīvojošos jūdus. Tas bija ļaunā Hāmāna, ķēniņa galvenā augstmaņa, roku darbs. (Esteres 3:13—15; 4:1, 5.) Ar brālēna Mordohaja atbalstu Estere, riskēdama ar dzīvību, devās pie sava vīra, ķēniņa Ahasvēra, un izstāstīja tam par Hāmāna plānu. (Esteres 4:10—16; 7:1—10.) Ahasvērs atļāva Esterei un Mordohajam izdot jaunu rīkojumu, kas deva jūdiem tiesības aizstāvēties. Jūdi pilnībā sakāva savus ienaidniekus. (Esteres 8:5—11; 9:16, 17.)

Ko var mācīties no Esteres? Ķēniņiene Estere ir rādījusi izcilu drosmes un pazemības paraugu. (Psalms 31:24; Filipiešiem 2:3.) Neskatoties uz savu skaistumu un augsto stāvokli, viņa lūdza palīdzību un padomu. Viņa drosmīgi runāja ar savu vīru, taču darīja to taktiski un ar cieņu. Kad jūdiem draudēja briesmas, viņa bezbailīgi atklāja, ka ir jūdiete.

Ieva

Kas bija Ieva? Pirmā sieviete. Viņa ir arī pirmā Bībelē minētā sieviete.

Kas par viņu ir zināms? Ieva nepaklausīja skaidrai Dieva pavēlei. Tāpat kā viņas vīrs Ādams, Ieva bija radīta nevainojama, ar gribas brīvību un spēju attīstīt tādas Dievam tīkamas īpašības kā mīlestība un gudrība. (1. Mozus 1:27.) Ieva zināja, ka Dievs bija teicis Ādamam: ja viņi ēdīs no viena noteikta koka, tad mirs. Taču viņa ļāva sevi piemānīt un noticēja, ka ne tikai nemirs, bet pat uzlabos savu dzīvi, ja nepaklausīs Dievam. Tāpēc viņa ēda aizliegtā koka augli un pārliecināja arī savu vīru to darīt. (1. Mozus 3:1—6; 1. Timotejam 2:14.)

Ko var mācīties no Ievas? Ieva ir brīdinošs piemērs, kas parāda, cik bīstami ir lolot nepareizas vēlmes. Lai gan viņa skaidri zināja Dieva pavēli, viņa vēlējās iegūt to, kas viņai nepienācās. (1. Mozus 3:6; 1. Jāņa 2:16.)

Izebele

Kas bija Izebele? Ķēniņa Ahaba sieva. Viņa nebija izraēliete un pielūdza kanaāniešu dievu Baalu, nevis Jehovu.

Kas par viņu ir zināms? Ķēniņiene Izebele bija valdonīga, nežēlīga un varmācīga sieviete. Viņa aizstāvēja Baala pielūgsmi un ar to saistīto izvirtību. Tajā pašā laikā viņa centās izskaust patiesā Dieva, Jehovas, pielūgsmi. (1. Ķēniņu 18:4, 13; 19:1—3.)

Izebele meloja un slepkavoja, lai dabūtu, ko bija iekārojusi. (1. Ķēniņu 21:8—16.) Kā Dievs bija jau iepriekš pavēstījis, Izebele mira varmācīgā nāvē un netika apglabāta. (1. Ķēniņu 21:23; 2. Ķēniņu 9:10, 32—37.)

Ko var mācīties no Izebeles? Izebele ir brīdinošs piemērs. Viņa bija tik pagrimusi un bezprincipiāla, ka dažās kultūrās viņas vārds ir kļuvis par sinonīmu bezkaunībai un amoralitātei.

Jaēla

Kas bija Jaēla? Neizraēlieša Hēbera sieva. Jaēla drosmīgi iestājās par Dieva tautu.

Kas par viņu ir zināms? Jaēla izšķirīgi rīkojās, kad kanaāniešu karaspēka virspavēlnieks Sisera ieradās pie viņas nometnē. Pēc sakāves kaujā ar izraēliešiem Sisera meklēja, kur patverties un atgūt spēkus. Jaēla ieaicināja viņu savā teltī un, kamēr Sisera gulēja, to nonāvēja. (Tiesnešu 4:17—21.)

Tā piepildījās Deboras pravietojums: ”Jehova ļaus uzveikt Siseru kādai sievietei.” (Tiesnešu 4:9.) Par savu rīcību Jaēla tika slavināta kā ”vissvētītākā starp sievietēm”. (Tiesnešu 5:24.)

Ko var mācīties no Jaēlas? Jaēla izrādīja iniciatīvu un drosmi. Viņas piemērs parāda, kā Dievs var vadīt notikumus, lai piepildītu pravietojumus.

Lata sieva

Kas bija Lata sieva? Bībelē nav minēts viņas vārds. Tajā stāstīts, ka viņai bija divas meitas un ka viņa ar ģimeni dzīvoja Sodomā. (1. Mozus 19:1, 15.)

Kas par viņu ir zināms? Viņa nepaklausīja Dieva pavēlei. Dievs bija nolēmis iznīcināt Sodomu un apkārtējās pilsētas to morālā pagrimuma dēļ. Rūpēs par taisnīgo Latu un viņa ģimeni, kas dzīvoja Sodomā, Dievs sūtīja turp divus eņģeļus, lai nogādātu Lata ģimeni drošībā. (1. Mozus 18:20; 19:1, 12, 13.)

Eņģeļi lika Lata ģimenei bēgt un neskatīties atpakaļ, lai nemirtu. (1. Mozus 19:17.) Lata sieva ”paskatījās atpakaļ un kļuva par sāls stabu”. (1. Mozus 19:26.)

Ko var mācīties no Lata sievas? Stāsts par viņu atklāj, cik bīstami ir pieķerties mantai. Tas var novest pie nepaklausības Dievam. Jēzus viņu minēja par brīdinājumu. ”Atcerieties Lata sievu!” viņš teica. (Lūkas 17:32.)

Lea

Kas bija Lea? Patriarha Jēkaba pirmā sieva. Viņas jaunākā māsa Rāhele bija Jēkaba otrā sieva. (1. Mozus 29:20—29.)

Kas par viņu ir zināms? Lea dzemdēja Jēkabam sešus dēlus. (Rutes 4:11.) Jēkabs vēlējās apņemt par sievu Rāheli, nevis Leu, taču meiteņu tēvs Lābans Rāheles vietā viņam ar viltu izprecināja Leu. Kad Jēkabs saprata, ka ir piekrāpts, viņš runāja ar Lābanu. Bet tas apgalvoja, ka nav pieņemts jaunāko meitu izdot pie vīra pirms vecākās. Pēc nedēļas Jēkabs apprecēja Rāheli. (1. Mozus 29:26—28.)

Jēkabs Rāheli mīlēja vairāk nekā Leu. (1. Mozus 29:30.) Greizsirdības mocīta, Lea sacentās ar savu māsu par Jēkaba mīlestību un uzmanību. Dievs ievēroja Leas pārdzīvojumus un svētīja viņu ar septiņiem bērniem — sešiem dēliem un meitu. (1. Mozus 29:31.)

Ko var mācīties no Leas? Lea lūgšanās pauda paļāvību uz Dievu, un tas, ka ģimenē viss negāja gludi, netraucēja viņai ievērot, kā Dievs viņai palīdz. (1. Mozus 29:32—35; 30:20.) Stāsts par viņas dzīvi uzskatāmi parāda, kādas sekas ir poligāmijai, ko Dievs uz kādu laiku bija pieļāvis. Dieva atzīta laulība ir viena vīrieša savienība ar vienu sievieti. (Mateja 19:4—6.)

Marija (Jēzus māte)

Kas bija Marija? Ebrejiete, kas, būdama jaunava, dzemdēja Jēzu, Dieva dēlu, ko bija ieņēmusi brīnumainā veidā.

Kas par viņu ir zināms? Marija pazemīgi pildīja Dieva gribu. Viņa bija saderināta ar Jāzepu, kad viņai parādījās eņģelis un paziņoja, ka viņai iestāsies grūtniecība un viņa dzemdēs sen gaidīto Mesiju. (Lūkas 1:26—33.) Marija bija ar mieru. Pēc Jēzus Marijai ar Jāzepu piedzima četri dēli un vismaz divas meitas. Tātad Marija vairs nebija jaunava. (Mateja 13:55, 56.) Kaut gan viņai bija piešķirts gods laist pasaulē Mesiju, Marija nealka pēc slavināšanas un to arī nesaņēma ne Jēzus kalpošanas laikā, ne vēlāk, kad viņa piederēja pie agrīno kristiešu draudzes.

Ko var mācīties no Marijas? Marija uzticīgi kalpoja Dievam un bija ar mieru uzņemties nopietnu pienākumu. Viņa izcili pārzināja svētos Rakstus. Pēc kāda aprēķina, sarunas fragmentā, kas pierakstīts Lūkas 1:45—55, viņa 20 reizes atsaucās uz Ebreju rakstiem.

Marija Magdalēna

Kas bija Marija Magdalēna? Uzticīga Jēzus mācekle.

Kas par viņu ir zināms? Marija Magdalēna bija viena no sievietēm, kas ceļoja kopā ar Jēzu un viņa mācekļiem. Viņa dāsni izmantoja savus līdzekļus, lai par tiem rūpētos. (Lūkas 8:1—3.) Viņa sekoja Jēzum līdz viņa kalpošanas beigām un bija netālu, kad viņš tika sodīts ar nāvi. Viņa bija viena no pirmajām, kas redzēja Jēzu pēc augšāmcelšanas. (Jāņa 20:11—18.)

Ko var mācīties no Marijas? Marija Magdalēna dāsni atbalstīja Jēzus kalpošanu un, lai kas notiktu, neatstāja viņu un palika viņa mācekle.

Marija (Martas un Lācara māsa)

Kas bija Marija? Gan viņa, gan viņas brālis Lācars un māsa Marta bija tuvi Jēzus draugi.

Kas par viņu ir zināms? Marija vairākkārt apliecināja, ka augstu vērtē Jēzu, Dieva Dēlu. Viņa izteica pārliecību, ka Jēzus būtu varējis novērst Lācara nāvi, un bija klāt, kad Jēzus viņas brāli cēla augšā. Reiz Marta pārmeta Marijai, ka viņa klausās Jēzū, nevis palīdz mājas darbos. Bet Jēzus Mariju uzslavēja par to, ka garīgās vērtības viņa uzskata par svarīgākām. (Lūkas 10:38—42.)

Kādā citā reizē Marija izrādīja īpašu viesmīlību Jēzum, izliedama uz viņa galvas un kājām ”dārgu, smaržīgu eļļu”. (Mateja 26:6, 7.) Klātesošie vainoja Mariju izšķērdībā, bet Jēzus viņu aizstāvēja, sacīdams: ”Kur vien visā pasaulē sludinās labo vēsti, tur viņas piemiņai stāstīs arī par to, ko viņa ir darījusi.” (Mateja 24:14; 26:8—13.)

Ko var mācīties no Marijas? Marija attīstīja dziļu ticību. Dieva pielūgsmi viņa uzskatīja par svarīgāku nekā laicīgās lietas. Netaupīdama līdzekļus, viņa pazemīgi izrādīja godu Jēzum.

Marta

Kas bija Marta? Lācara un Marijas māsa. Visi trīs dzīvoja Betānijā, netālu no Jeruzālemes.

Kas par viņu ir zināms? Martu ar Jēzu saistīja cieša draudzība, ”Jēzus mīlēja Martu, viņas māsu un Lācaru”. (Jāņa 11:5.) Marta bija ļoti viesmīlīga. Reiz, kad Jēzus ciemojās pie viņiem, Marija apsēdās, lai klausītos, ko stāsta Jēzus, bet Marta bija aizņemta ar mājas darbiem. Kad Marta pažēlojās Jēzum par to, ka Marija viņai nepalīdz, Jēzus maigi aizrādīja Martai, ka viņa pārlieku raizējas par cienastu. (Lūkas 10:38—42.)

Kad Lācars saslima, Marta un viņas māsa sūtīja pēc Jēzus, būdamas pārliecinātas, ka viņš var izdziedināt viņu brāli. (Jāņa 11:3, 21.) Bet Lācars nomira. Martas saruna ar Jēzu liecina, ka viņai bija stipra ticība Bībelē dotajam solījumam celt augšā mirušos un Jēzus spējai atdzīvināt viņas brāli. (Jāņa 11:20—27.)

Ko var mācīties no Martas? Marta nežēloja pūles, lai izrādītu viesmīlību. Viņa bez ierunām pieņēma aizrādījumu un atklāti runāja par savām jūtām un ticību.

Mirjama

Kas bija Mirjama? Mozus un Ārona māsa. Viņa ir pirmā sieviete, kas Bībelē saukta par pravieti.

Kas par viņu ir zināms? Būdama praviete, viņa darīja zināmas Dieva vēstis. Viņai bija ievērojams stāvoklis izraēliešu vidū. Kad Dievs bija iznīcinājis faraona armiju Sarkanajā jūrā, viņa kopā ar izraēliešu vīriem dziedāja uzvaras dziesmu. (2. Mozus 15:1, 20, 21.)

Pēc kāda laika Mirjama ar Āronu sāka kritizēt Mozu. Acīmredzot viņus bija pārņēmis lepnums un skaudība. ”Jehova to dzirdēja” un izteica viņiem abiem nopietnu rājienu. (4. Mozus 12:1—9.) Pēc tam Dievs sodīja Mirjamu ar spitālību — iespējams, tāpēc, ka viņa bija uzsākusi kurnēšanu. Kad Mozus lūdza Dievu viņas dēļ, Dievs viņu izdziedināja. Pēc septiņu dienu karantīnas Mirjama varēja atgriezties izraēliešu nometnē. (4. Mozus 12:10—15.)

Bībele liecina, ka Mirjama pieņēma pārmācību. Daudzus gadsimtus vēlāk Dievs pieminēja viņas īpašo lomu, atgādinādams Izraēla tautai: ”Tev devu Mozu, Āronu un Mirjamu.” (Mihas 6:4.)

Ko var mācīties no Mirjamas? Gadījums ar Mirjamu atklāj, ka Dievs ievēro, ko un kā viņa kalpi runā cits par citu. Mēs arī mācāmies, ka, ja vēlamies patikt Dievam, mums jāsargās no lepnuma un skaudības — īpašībām, kuru dēļ mēs varētu nomelnot citu reputāciju.

Rahāba

Kas bija Rahāba? Prostitūta, kas dzīvoja kanaāniešu pilsētā Jērikā un sāka pielūgt Jehovu.

Kas par viņu ir zināms? Rahāba paslēpa divus izraēliešus, kas bija devušies izlūkot zemi. Viņa tā rīkojās, jo bija dzirdējusi par to, kā Izraēla Dievs Jehova bija atbrīvojis savu tautu no Ēģiptes un vēlāk piešķīris uzvaru pār amoriešiem, cilti, kas tiem bija uzbrukusi.

Rahāba palīdzēja izlūkiem un lūdza tiem pasargāt viņu un viņas ģimeni, kad tiks iznīcināta Jērika. Izlūki to apsolīja, bet izvirzīja nosacījumus: viņa nedrīkst nevienam neko par viņiem izpaust, izraēliešu uzbrukuma laikā viņai ar ģimeni jāatrodas savā mājā un jāpiekar sarkana virve pie loga, lai viņas māju varētu atšķirt no citām. Rahāba paklausīja norādījumiem, un viņas ģimene paglābās, kad izraēlieši iekaroja Jēriku.

Vēlāk Rahāba apprecējās ar izraēlieti un kļuva par ķēniņa Dāvida un Jēzus Kristus priekšteci. (Jozuas 2:1—24; 6:25; Mateja 1:5, 6, 16.)

Ko var mācīties no Rahābas? Bībelē par Rahābu runāts kā par izcilas ticības paraugu. (Ebrejiem 11:30, 31; Jēkaba 2:25.) Viņas dzīve parāda, ka Dievs ir žēlsirdīgs un objektīvs — viņš svētī tos, kas paļaujas uz viņu, neatkarīgi no viņu izcelsmes un pagātnes.

Rāhele

Kas bija Rāhele? Lābana meita un patriarha Jēkaba mīļotā sieva.

Kas par viņu ir zināms? Rāhele apprecējās ar Jēkabu un laida pasaulē divus dēlus, kas kļuva par ciltstēviem divām no senā Izraēla divpadsmit ciltīm. Savu nākamo vīru Rāhele satika, ganīdama tēva aitas. (1. Mozus 29:9, 10.) Pretstatā vecākajai māsai Leai, ”Rāhele bija smuidra un skaista”. (1. Mozus 29:17.)

Jēkabs iemīlēja Rāheli un bija gatavs strādāt septiņus gadus, lai viņu iegūtu par sievu. (1. Mozus 29:18.) Taču Lābans piekrāpa Jēkabu un ar viltu viņam izprecināja Leu, un tikai pēc tam ļāva apprecēt Rāheli. (1. Mozus 29:25—27.)

Jēkabs mīlēja Rāheli un viņas dēlus vairāk nekā Leu un viņas bērnus. (1. Mozus 37:3; 44:20, 27—29.) Tas radīja sāncensību starp abām sievietēm. (1. Mozus 29:30; 30:1, 15.)

Ko var mācīties no Rāheles? Rāhele pacieta nebūt ne vieglu ģimenes situāciju, nezaudēdama cerību, ka Dievs uzklausīs viņas lūgšanas. (1. Mozus 30:22—24.) Viņas dzīvesstāsts atklāj, kādu spriedzi ģimenē rada daudzsievība. Rāheles pieredzētais uzskatāmi parāda, cik gudri Dievs rīkojās, nosakot, ka laulība ir viena vīrieša un vienas sievietes savienība. (Mateja 19:4—6.)

Rebeka

Kas bija Rebeka? Īzaka sieva un dvīņu, Jēkaba un Ēsava, māte.

Kas par viņu ir zināms? Rebeka pildīja Dieva gribu pat tad, kad tas nebija viegli. Reiz, kad viņa bija atnākusi uz aku pēc ūdens, kāds svešinieks viņai palūdza malku ūdens. Viņa tam aši iedeva padzerties un piedāvāja sasmelt ūdeni arī viņa kamieļiem. (1. Mozus 24:15—20.) Svešinieks bija Ābrahāma kalps, kas bija ieradies no tālienes atrast sievu Ābrahāma dēlam Īzakam. (1. Mozus 24:2—4.) Viņš bija lūdzis pēc Dieva svētības. Redzot Rebekas čaklumu un viesmīlību, kalps saprata, ka Dievs ir atbildējis uz viņa lūgšanu un Rebeka ir Dieva izraudzītā sieva Īzakam. (1. Mozus 24:10—14, 21, 27.)

Kad Rebeka uzzināja par kalpa ceļojuma mērķi, viņa piekrita doties tam līdzi un kļūt par Īzaka sievu. (1. Mozus 24:57—59.) Pagāja gadi, un Rebekai piedzima dvīņi. Dievs viņai atklāja, ka vecākais dēls Ēsavs kalpos jaunākajam dēlam Jēkabam. (1. Mozus 25:23.) Kad Īzaks gatavojās dot pirmdzimtā svētību Ēsavam, Rebeka rīkojās, lai svētība tiktu Jēkabam saskaņā ar Dieva gribu, kas viņai bija darīta zināma. (1. Mozus 27:1—17.)

Ko var mācīties no Rebekas? Rebeka bija pazemīga, čakla un viesmīlīga. Šīs īpašības padarīja viņu par izcilu sievu, māti un Dieva kalpotāju.

Rute

Kas bija Rute? Moābiete, kas atstāja savus dievus un dzimteni, lai dotos uz Izraēla zemi un pielūgtu Jehovu.

Kas par viņu ir zināms? Rute ļoti mīlēja savu vīramāti Naomiju. Naomija ar vīru un dēliem bija ieradusies Moābā, lai paglābtos no bada, kas bija izcēlies Izraēlā. Viņas dēli apprecēja moābietes — viens Ruti, bet otrs Orpu. Pēc kāda laika nomira Naomijas vīrs un abi dēli, atstādami trīs atraitnes.

Naomija nolēma atgriezties Izraēlā, kur bads bija beidzies. Rute un Orpa gribēja iet viņai līdzi, bet Naomija viņām lūdza atgriezties pie saviem radiniekiem. Orpa tā arī izdarīja. (Rutes 1:1—6, 15.) Turpretī Rute neatstāja vīramāti. Viņa mīlēja Naomiju un vēlējās pielūgt Naomijas Dievu, Jehovu. (Rutes 1:16, 17; 2:11.)

Drīz Rutes pieķeršanās vīramātei un čaklums kļuva zināms Naomijas dzimtajā pilsētā Betlēmē, un Rute iemantoja labu slavu. Kādu bagātu zemes īpašnieku, vārdā Boāss, dziļi ietekmēja Rutes attieksme, un viņš dāsni sagādāja ēdienu viņai un Naomijai. (Rutes 2:5—7, 20.) Vēlāk Boāss apņēma Ruti par sievu, un viņa kļuva par ķēniņa Dāvida un Jēzus Kristus priekšteci. (Mateja 1:5, 6, 16.)

Ko var mācīties no Rutes? Rute bija gatava atstāt savu zemi un radiniekus, jo mīlēja Naomiju un Jehovu. Viņa bija čakla, uzticīga un nelokāma grūtībās.

Sāra

Kas bija Sāra? Ābrahāma sieva un Īzaka māte.

Kas par viņu ir zināms? Sāra atstāja ērtu dzīvi plaukstošajā Ūrā, jo ticēja Dieva solījumiem, kas bija doti viņas vīram Ābrahāmam. Dievs pavēlēja Ābrahāmam atstāt Ūru un doties uz Kanaānu un apsolīja viņu svētīt un likt celties no viņa lielai tautai. (1. Mozus 12:1—5.) Tobrīd Sārai varēja būt pāri sešdesmit gadiem. Turpmāk viņi ar Ābrahāmu dzīvoja teltīs.

Lai gan klejotāju dzīve bija saistīta ar briesmām, Sāra atbalstīja Ābrahāmu, kad viņš sekoja Dieva vadībai. (1. Mozus 12:10, 15.) Daudzus gadus Sārai nebija bērnu, un tas viņai sagādāja neizsakāmas sāpes. Taču Dievs bija apsolījis svētīt Ābrahāma pēcnācējus. (1. Mozus 12:7; 13:15; 15:18; 16:1, 2, 15.) Dievs apstiprināja, ka Sāra dzemdēs Ābrahāmam dēlu. Un tā notika, kad viņa jau sen bija pāri tam vecumam, kad sievietēm var būt bērni. Sārai bija deviņdesmit, bet viņas vīram simts gadi. (1. Mozus 17:17; 21:2—5.) Viņi nosauca dēlu par Īzaku.

Ko var mācīties no Sāras? Sāras piemērs mums māca, ka mēs vienmēr varam paļauties uz Dievu un viņa solījumiem, pat ja tie šķiet nereāli. (Ebrejiem 11:11.) Viņas paraugs arī uzsver, cik liela nozīme laulībā ir cieņai. (1. Pētera 3:5, 6.)

Sulamīte

Kas bija Sulamīte? Skaista lauku meitene no Sulamas (Šūnēmas) un galvenais personāžs Bībeles grāmatā, ko sauc Augstā dziesma. Bībelē nav atklāts viņas vārds.

Kas par viņu ir zināms? Sulamīte palika uzticīga ganam, ko mīlēja. (Augstā dziesma 2:16.) Viņas brīnumainā skaistuma savaldzināts, bagātais ķēniņš Sālamans centās iekarot viņas simpātijas. (Augstā dziesma 7:6.) Lai gan citi mudināja Sulamīti izvēlēties Sālamanu, viņa atteicās. Viņa mīlēja vienkāršo ganu puisi un palika viņam uzticīga. (Augstā dziesma 3:5; 7:10; 8:6.)

Ko var mācīties no Sulamītes? Par spīti savam skaistumam un saņemtajai uzmanībai, viņa nekļuva augstprātīga. Viņa neļāva, ka viņas jūtas ietekmētu citu pārliecinošie vārdi vai piesolītā bagātība un augstais stāvoklis. Viņa valdīja pār savām jūtām un saglabāja morālu tīrību.