CILVĒKI ILGOJAS PĒC MĪLESTĪBAS. Bez tās nav iedomājamas ciešas attiecības laulībā, ģimenē vai draugu starpā. Tāpēc ir loģiski, ka mīlestība ir svarīgs emocionālās veselības un laimes priekšnoteikums. Bet par kādu mīlestību ir runa?

Tā nav romantiska mīlestība, kurai, bez šaubām, arī ir sava vieta dzīvē. Mēs runājam par augstāku mīlestības formu — par mīlestību, kas liek patiesi rūpēties par to, kā klājas citiem, un uzskatīt viņu vajadzības par svarīgākām nekā savējās. Tā ir mīlestība, kuras pamatā ir Dieva principi, tomēr tā ietver sevī arī sirsnīgas jūtas un emocijas.

Kādā brīnišķīgā mīlestības aprakstā ir teikts: ”Mīlestība ir pacietīga un laipna. Mīlestība nav skaudīga, tā nelielās, nav uzpūtīga, neizturas nepiedienīgi, nemeklē savu labumu, nav viegli aizkaitināma. Tā neuzskaita pārestības, nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Tā panes visu.., cer uz visu, iztur visu. Mīlestība nekad nepārstāj.” (1. Korintiešiem 13:4—8.)

Šāda mīlestība ”nekad nepārstāj” — tā nekad nebeigsies. Laika gaitā tā var kļūt arvien stiprāka. Tā kā mīlestība ir pacietīga, laipna un gatava piedot, tā ”visu saista pilnīgā saskaņā”. (Kolosiešiem 3:14.) Tāpēc attiecības, kurās valda šāda mīlestība, ir noturīgas un laimīgas, par spīti cilvēku nepilnībām. To katrā ziņā var teikt par laulības savienību.

Jēzus Kristus minēja svarīgus principus, kas attiecas uz laulību. Piemēram, viņš teica: ””Cilvēks atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un viņi abi būs viena miesa.” [..] Tāpēc to, ko Dievs ir savienojis, cilvēks lai nešķir.” (Mateja 19:5, 6.) Šeit izceļas vismaz divi būtiski principi.

”VIŅI ABI BŪS VIENA MIESA.” Laulības saites ir visciešākās, kādas vien var pastāvēt cilvēku starpā, un mīlestība var pasargāt no neuzticības laulībā — no tā, ka vīrs vai sieva kļūtu par ”vienu miesu” ar kādu citu, nevis ar savu dzīvesbiedru. (1. Korintiešiem 6:16; Ebrejiem 13:4.) Neuzticība grauj paļāvību un var izpostīt laulību. Ja ģimenē ir bērni, viņi tiek traumēti emocionāli, jūtas nemīlēti, nedroši un var kļūt aizvainojuma pilni.

”TO, KO DIEVS IR SAVIENOJIS.” Laulība ir arī svēta savienība. Pāri, kas nopietni uztver šo faktu, cenšas stiprināt savu laulību. Ja rodas grūtības, viņi nemeklē ceļus, kā saraut attiecības. Viņu mīlestība ir stipra un noturīga. Tā ”panes visu” un palīdz pārvarēt grūtības, lai saglabātu laulībā saskaņu un mieru.

Ja vecāki viens otru pašaizliedzīgi mīl, tas nāk par labu bērniem. Kāda jauna sieviete, vārdā Džesika, stāsta: ”Mans tēvs un māte patiešām mīl un ciena viens otru. Kad redzu, kā izpaužas mātes cieņa pret tēvu, manī rodas vēlēšanās būt tādai pašai kā viņa.”

Mīlestība ir Dieva spilgtākā īpašība. Bībelē ir teikts: ”Dievs ir mīlestība.” (1. Jāņa 4:8.) Tāpēc nav jābrīnās, ka Bībelē Dievs Jehova ir saukts arī par ”laimīgu Dievu”. (1. Timotejam 1:11.) Arī mēs būsim laimīgi, ja centīsimies attīstīt tādas pašas īpašības kā mūsu Radītājam un jo sevišķi — līdzināties viņam mīlestībā. Vēstulē efesiešiem, 5. nodaļas 1. un 2. pantā, var lasīt: ”Līdzinieties Dievam, būdami viņa mīļie bērni, un staigājiet mīlestībā.”