Tas, kā cilvēka smadzenes uztver skaistumu, vēl joprojām ir neatklāts noslēpums. Bībelē nav paskaidrots, kā tas notiek, taču no tās var uzzināt, no kurienes mums ir estētiskās jūtas. Mūs ar tām ir apveltījis Dievs. (1. Mozus 1:27; Salamans Mācītājs 3:11.) Viņš arī ir radījis ārkārtīgi sarežģīto cilvēka ķermeni, piešķirot tam apbrīnojamu formu un funkcijas. Kāds senatnes dziesminieks, vēršoties pie Dieva, sacīja: ”Es Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts.” (Psalms 139:14.)

Tomēr mūsdienās attieksme pret ārējo skaistumu bieži vien ir nelīdzsvarota — to veicina modes industrija un plašsaziņas līdzekļi. Saskaņā ar grāmatu Body Image (Ārējais izskats), daudzi rietumvalstīs veikti pētījumi ”liek domāt, ka ārējais izskats ir noteicošais faktors, kas veido cilvēka pašvērtējumu”. Taču šāds šaurs skatījums atstāj bez ievērības kaut ko daudz svarīgāku — cilvēka sirdi jeb iekšējo būtību. (1. Samuēla 16:7.)

Līdz ar ārējā izskata akcentēšanu pieaug arī pārmērīga seksualitātes uzsvēršana, jo īpaši, ja runa ir par sievietēm. ”Gandrīz visu plašsaziņas līdzekļu veidu izpēte,” teikts kādā Amerikas Psihologu asociācijas 2007. gada ziņojumā, ”nepārprotami liecina par sieviešu seksualizāciju.” Bībelē ir dots skaidrs norādījums vairīties no šādas attieksmes, un tam ir pamatots iemesls. (Kolosiešiem 3:5, 6.)

”Lai jūsu rota ir nevis ārējais skaistums.., bet sirdī apslēptais iekšējais cilvēks savā neiznīcīgajā skaistumā, proti, rāmajā un lēnprātīgajā garā, kas ir ļoti vērtīgs Dieva acīs.” (1. Pētera 3:3, 4.)

Par ārējo skaistumu daži varbūt saka: ”Ja tev tas ir, tad izrādi to!” Kultūrās, kurās dominē šāds viedoklis, meitenes pusaudžu gados un pat agrāk mācās raudzīties uz sevi ”kā uz citu iekāres objektu” un izturēties tā, ”lai viņām pievērstu uzmanību un vērtētu pēc ārējā izskata”, atzīmēts Amerikas Psihologu asociācijas ziņojumā. Šāda attieksme var būt ārkārtīgi kaitīga. Būtībā tā ir kļuvusi par sociālu un veselības problēmu,  kas, pēc iepriekš minētās asociācijas atzinuma, var novest pie ”neskaitāmām negatīvām emocionālām sekām”. Starp tām var būt ”nemiers un pat riebums pret sevi”, kā arī ”ēšanas traucējumi, zems pašnovērtējums un depresija vai nomāktība”.

”Izmet skumjas no savas sirds un turi tālu nost no savas miesas ciešanas, jo jaunība un tumšās matu cirtas ātri zūd.” (Salamans Mācītājs 11:10.)

Bībelē mēs tiekam aicināti būt ”pieticīgi un prātīgi”. (1. Timotejam 2:9.) Pieticīgi un prātīgi cilvēki nav virspusīgi un tukši, un viņi nav apsēsti ar domām par savu izskatu. Viņiem ir veselīgs un līdzsvarots viedoklis par sevi. Viņi arī ņem vērā citu jūtas un tā iemanto apkārtējo atzinību un cieņu, un, kas ir vēl svarīgāk, — Dieva labvēlību. (Mihas 6:8.) Turklāt viņiem ir lielākas izredzes atrast īstus draugus un dzīvesbiedru, kas meklētu ne tikai fizisku tuvību, bet arī vēlētos nodibināt ilgstošu un laimīgu laulību.

Tāpēc Bībelē pamatoti izskan mudinājums vairāk domāt par savu iekšējo būtību — ”sirdī apslēpto iekšējo cilvēku”. (1. Pētera 3:3, 4.) Iekšējais skaistums ir nevīstošs, un ar laiku tas var pat vairoties. ”Sirmi mati ir goda [”skaistuma”, NW] vainags, kas iegūstams, ejot pa taisnu ceļu.” (Salamana Pamācības 16:31.) Gan veci, gan jauni cilvēki, kas ievēro Bībeles padomus, par kuriem nav labāku, iemanto ne tikai skaistumu, kas nezūd, bet arī izjūt pašcieņu un gandarījumu par dzīvi.

”Daiļums viļ un skaistums paiet; sieva, kas To Kungu bīstas, ir jāteic un jādaudzina.” (Salamana Pamācības 31:30, LB-65r.)