Trokšņainais sniegs

ZINĀTNIEKI ir atklājuši, ka, sniegpārslām krītot ūdenī, katra no tām rada cilvēku ausīm nedzirdamu skaņu. Līdzīgi ugunsdzēsēju mašīnas sirēnai, šī skaņa apmēram vienas sekundes desmittūkstošajā daļā sasniedz kulmināciju un tad norimst.

Lietus lāses un krusas graudi pārvar ūdens virsmas spraigumu, bet sniegpārslas ir vieglākas un tāpēc paliek uz ūdens virsmas. Taču drīz vien tās sāk kust un atskan ”gaudoņa”. Šis fakts tika konstatēts aptuveni pirms 15 gadiem, bet toreiz netika izpētīts tā cēlonis. Tomēr dažus gadus vēlāk šis troksnis sāka traucēt biologiem, kas ar hidrolokatora palīdzību Aļaskā pētīja lašu migrāciju. Kad sniga sniegs, fonā radās tādi trokšņi, ka signālus no zivīm vairs nevarēja uztvert un noklausīšanās ar hidrolokatoru bija jāpārtrauc. Kā šo parādību var izskaidrot?

Žurnālā New Scientist paskaidrots, ka tajā laikā, kad sniegpārsla turas virs ūdens, apakšā rodas tikai neliels troksnis. Bet, līdzko sniegpārsla sāk kust, darbojoties kapilārajiem spēkiem, tā uzsūc ūdeni. Šajā laikā acīmredzot vai nu no sniegpārslas izdalās gaiss un gaisa burbuļi pārplīst, vai arī ūdens, kas sūcas sniegpārslā, tos ieslēdz pārslā no visām pusēm. Pēc tam ikviens burbulis vibrē, reaģējot uz apkārtējiem fizikālajiem spēkiem un cenšoties nonākt līdzsvarā ar tiem. Vibrācija rada skaņas viļņus — līdzīgi, kā tas notiek, zvanot zvanam —, tikai šajā gadījumā skaņas augstums ir krietni lielāks.

[Norāde par attēla autortiesībām 31. lpp.]

Snow Crystals/Dover