Titāniks — ”visslavenākais kuģis vēsturē”
Titāniks — ”visslavenākais kuģis vēsturē”
1912. GADA 10. APRĪLIS. Titāniks no Anglijas pilsētas Sauthemptonas dodas ceļā uz Ņujorku.
11. APRĪLIS. Uzņēmis pasažierus Francijas pilsētā Šerbūrā un Īrijas pilsētā Kvīnstaunā (tagad Kouva), Titāniks sāk ceļu pāri Atlantijas okeānam.
14. APRĪLIS. Ap pulksten 23.40 Titāniks saduras ar aisbergu.
15. APRĪLIS. Pulksten 2.20 Titāniks nogrimst, un bojā iet aptuveni 1500 cilvēku.
KĀDS kuģis bija Titāniks, un kāpēc tas nogrima? Uz šiem jautājumiem atbildi var rast, paviesojoties Olsteras Tautas un transporta muzejā, kas atrodas Ziemeļīrijā netālu no Belfāstas.
Kāpēc Titāniks bija īpašs?
Kā rakstīja Maikls Makons, bijušais Tautas un transporta muzeja kurators, ”Titāniks ir visslavenākais kuģis vēsturē”. Taču Titāniks nebija unikāls. Tas bija otrais no trim milzīgiem kuģiem, ko uzbūvēja Belfāstā, Hārlenda un Volfa kuģu būvētavā. * Titāniks bija viens no tālaika lielākajiem kuģiem — tā garums sasniedza 269 metrus, un tā platums bija 28 metri.
Ar šo laineru palīdzību rēdereja White Star Line cerēja iegūt dominējošo stāvokli ienesīgajos Ziemeļatlantijas maršrutos. White Star Line nevarēja sacensties ar savu konkurentu Cunard Line ātruma ziņā, un tāpēc tā būvēja lielākus un greznākus kuģus, lai piesaistītu bagātus un slavenus pasažierus.
Bet Titānikam bija vēl kāds uzdevums. ”No 1900. līdz 1914. gadam Amerikas Savienotajās Valstīs ik gadu ieradās gandrīz 900 tūkstoši imigrantu,” norāda Ziemeļīrijas Nacionālo muzeju vēsturnieks Viljams Blērs. Imigrantu nogādāšana no Eiropas uz ASV bija lielākais ienākumu avots kompānijām, kas nodarbojās ar transatlantiskajiem pasažieru pārvadājumiem, un arī Titāniku bija paredzēts izmantot šādam nolūkam.
Traģēdija
Titānika kapteinis Edvards Smits labi zināja, ka Atlantijas okeāna ziemeļu daļā kuģus apdraud ledus. Viņš bieži bija šķērsojis okeānu ar laineri Olympic. Vairāki kuģi Titānikam sūtīja brīdinājumus par aisbergiem, bet tie tika ignorēti vai acīmredzot netika saņemti.
Piepeši novērotāji uz Titānika brīdināja, ka kuģim priekšā ir aisbergs. Bet bija jau par vēlu. Kapteiņa palīgam izdevās novērst frontālu sadursmi, bet kuģis uztriecās aisbergam ar sāniem. Tā tika sabojāts kuģa korpuss, un vairākos priekšējos nodalījumos ieplūda ūdens. Kapteinis drīz saprata, ka kuģis grimst. Viņš pavēlēja raidīt SOS signālus un nolaist glābšanas laivas.
Uz Titānika bija 16 glābšanas laivas un vēl četras saliekamas laivas. Tajās varēja ietilpt apmēram 1170 cilvēku. Bet uz klāja bija aptuveni 2200 cilvēku — pasažieri un apkalpes locekļi. Vēl ļaunāk bija tas, ka daudzas laivas tika nolaistas ūdenī pustukšas. Un lielākā daļa laivu nemēģināja meklēt izdzīvojušos, kas bija ielēkuši okeānā. Izglābās tikai 705 cilvēki!
Pēc katastrofas
Pēc Titānika katastrofas jūras administrācijas ieviesa noteikumus, kas uzlaboja jūras satiksmes drošību. Viens no tiem bija norādījums, ka turpmāk kuģiem jābūt aprīkotiem ar pietiekamu skaitu glābšanas laivu, kurās būtu vieta visiem, kas atrodas uz kuģa.
Gadiem ilgi tika uzskatīts, ka Titāniks tik ātri nogrima tāpēc, ka neveiksmīgās sadursmes dēļ tā korpusā bija radusies ļoti liela plaisa. Tomēr 1985. gadā, kad okeāna dzīlēs tika uziets Titānika vraks, pētnieki nonāca pie cita secinājuma — ledainajā ūdenī kuģa tērauds bija kļuvis trausls un viegli plaisāja. Nepilnas trīs stundas pēc sadursmes kuģis pārlūza uz pusēm un nogrima. Tā bija viena no lielākajām katastrofām jūrniecības vēsturē. *
[Zemsvītras piezīmes]
^ 8. rk. Pirmais tika uzbūvēts Olympic, tad — Titāniks, un pēc tam — Britannic.
^ 17. rk. Titānika katastrofas aculiecinieka stāsts ir publicēts 1981. gada 22. oktobra Atmostieties! (angļu val.), 3.—8. lpp.
[Karte 28. lpp.]
(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)
Sauthemptona
↓
Šerbūra
↓
Kvīnstauna (Kouva)
↓
Titānika bojāejas vieta
Ņujorka
ATLANTIJAS OKEĀNS
[Attēls 26. lpp.]
”Titāniks” būvniecības laikā
[Attēls 27. lpp.]
”Titānika” dzenskrūves
[Attēls 27. lpp.]
Strādnieki, kas nāk no Hārlenda un Volfa kuģu būvētavas (Belfāsta)
[Attēls 28. lpp.]
”Titānika” kapteinis Edvards Smits (pa labi) ar kuģa saimniecības vadītāju Herbertu Makelroju
[Norāde par autortiesībām]
© Courtesy CSU Archive/age fotostock
[Norādes par attēlu autortiesībām 26. lpp.]
26., 27. lpp.: Titāniks izbrauc no Sauthemptonas, kuģa būvniecība un kuģu būvētava: © National Museums Northern Ireland; dzenskrūves: © The Bridgeman Art Library
[Norāde par attēla autortiesībām 29. lpp.]
© SZ Photo/Knorr & Hirth/Bridgeman Art Library
