Jūsu bērns nesaprot atbildi ”nē”. Kad viņš to dzird, viņš dusmojas un kliedz, pārbaudīdams jūsu pacietību. Lai ko jūs teiktu vai darītu, viss velti — bērns nenomierinās. Galu galā jums šķiet, ka neatliek nekas cits kā piekāpties. Kārtējo reizi jūsu stingrā apņēmība ir izplēnējusi un jūs nokaitināts negribīgi novelkat ”jā”.

Tomēr šo situāciju ir iespējams mainīt. Vispirms aplūkosim dažus faktus, kāpēc ir vērts teikt ”nē”.

Teikt ”nē” nenozīmē būt cietsirdīgam. Daļa vecāku tam nepiekrīt. Viņi uzskata, ka labāk ir censties bērnu pārliecināt, minēt viņam argumentus un pat mēģināt vienoties ar viņu. Tiek popularizēts viedoklis, ka nedrīkst bērnam teikt ”nē”, jo šāda atbilde viņu apbēdina un aizkaitina.

Tiesa, dzirdot ”nē”, bērns var justies sarūgtināts. Tomēr atteikums viņam iemāca kaut ko svarīgu, proti: dzīvē vienmēr pastāv kādi ierobežojumi, kas ir jāievēro. Turpretī tad, ja jūs bērnam allaž piekāpjaties, jūs graujat savu autoritāti bērna acīs un viņš iemācās ar jums manipulēt — viņš saprot, ka ar činkstēšanu ikreiz var dabūt kāroto. Vēlāk bērns tik un tā būs ar jums neapmierināts, jo viņam būs grūti cienīt vecākus, ar kuriem var viegli manipulēt.

Sacīdami ”nē”, vecāki palīdz bērnam sagatavoties pusaudža gadiem un pieauguša cilvēka dzīvei. Bērns iemācās, ka ir labi ierobežot savas vēlmes. Kad viņš būs kļuvis par pusaudzi, viņam būs vieglāk nepadoties mudinājumiem lietot narkotikas un iesaistīties dzimumattiecībās.

Jūsu ”nē” sagatavo bērnu arī tam, ar ko viņam būs jāsaskaras, kad viņš būs pieaudzis. ”Mēs [pieaugušie] ne vienmēr varam dabūt to, ko gribam, — tāda ir dzīves īstenība,” rakstīja psihologs Deivids Volšs. ”Ja mēs bērnus pieradinām pie domas, ka dzīvē viņi visu saņems kā uz paplātes, mēs viņiem izdarām lāča pakalpojumu.” *

Paturiet prātā, ko vēlaties panākt. Jūs noteikti gribat, lai jūsu bērns izaugtu par saprātīgu, emocionāli līdzsvarotu cilvēku, kas sekmīgi veidotu savu dzīvi. Bet, ja jūs viņam visā izdabājat, jūs paši liekat tam šķēršļus. Bībelē ir sacīts, ka tad, ja kādu ”kopš zēnības lutina, tas izaug par stūrgalvi”. (Salamana Pamācības 29:21, LB-2012.) Tāpēc vecāku teiktais ”nē” pieder pie bērna audzināšanas, kas tam noteikti nāk par labu, nevis kaitē. (Bībeles princips — Salamana Pamācības 19:18.)

Sakiet stingru ”nē”. Ģimenē noteicēji ir vecāki, nevis bērni. Jums nav jātaisnojas bērna priekšā, it kā jums vajadzētu, lai bērns apstiprinātu jūsu lēmumu. Protams, jums jāpanāk, lai, bērnam augot, viņš savu spriestspēju ”ievingrinātu atšķirt labu no ļauna”. (Ebrejiem 5:14.) Tāpēc nav nepareizi ar bērnu pārrunāt savus lēmumus. Tomēr neielaidieties ar maziem bērniem nebeidzamās diskusijās par to, kāpēc jūs sakāt ”nē”. Jo vairāk jūs diskutēsiet ar bērnu, jo vairāk jūsu ”nē” izklausīsies pēc priekšlikuma, nevis pēc lēmuma. (Bībeles princips — Efesiešiem 6:1.)

Turieties pie sava lēmuma. Vecākiem nav viegli saglabāt savu stingro nostāju, ja bērns izmisīgi lūdzas un nebeidz čīkstēt. Ko darīt, ja bērns tā uzvedas mājās? Grāmatā Loving Without Spoiling (Mīlēt neizlutinot) vecākiem ir ieteikts neklausīties bērna īdēšanā. Tajā ir dots padoms: ”Sakiet bērnam: ”Ja gribi, vari čīkstēt, bet es netaisos to klausīties. Ej uz savu istabu un niķojies tur. Kad būsi nomierinājies, vari nākt atpakaļ.”” Varbūt sākumā vecākiem nav viegli būt stingriem un bērnam nav viegli samierināties ar šādu attieksmi. Bet, kad bērns sapratīs, ka jūs nejokojat, viņš, visticamāk, kļūs pakļāvīgāks. (Bībeles princips — Jēkaba 5:12.)

Esiet saprātīgi. Nesakiet ”nē” tikai ar nolūku parādīt savu varu. Sekojiet ieteikumam: ”Jūsu saprātīgums lai kļūst zināms.” (Filipiešiem 4:5.) Ir reizes, kad jūs varat atļaut bērnam to, ko viņš lūdz, ja vien viņa lūgums nav nesaprātīgs un viņš nepanāk savu ar niķošanos. (Bībeles princips — Kolosiešiem 3:21.)