1.—3. Kādu kļūdu pieļāva kāds pravietis no Jūdejas, un kas tāpēc notika? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

IZRAĒLAS ķēniņa Jerobeāma valdīšanas laikā Jehova sūtīja kādu pravieti no Jūdejas uz Izraēlu, lai tas pasludinātu bargu spriedumu šim ķēniņam, kas bija novērsies no Jehovas. Pravietis pazemīgi paklausīja un paziņoja Dieva vēsti. Dzirdētais ārkārtīgi saniknoja Jerobeāmu, bet Jehova pasargāja pravieti no ķēniņa dusmām. (1. Ķēn. 13:1—10.)

² Pa ceļam uz mājām pravietis satika kādu vecu vīru no Bēteles. Šis vīrs apgalvoja, ka ir Jehovas pravietis. Viņš ar viltu panāca, ka gados jaunākais vīrs pārkāpa Jehovas stingro norādījumu neēst maizi un nedzert ūdeni Izraēlā, kā arī neatgriezties mājup pa to pašu ceļu, pa kuru tas bija atnācis. Jehova bija ļoti neapmierināts. Vēlāk, kad Jehovas sūtītais pravietis atsāka mājupceļu, viņam uzbruka lauva un viņu saplosīja. (1. Ķēn. 13:11—24.)

³ Kāpēc pravietis, kas agrāk bija pazemīgs, rīkojās augstprātīgi un devās līdzi negodīgajam vecajam vīram? Bībelē tas nav paskaidrots. Iespējams, pravietis aizmirsa, ka Dievs vēlas, lai viņa kalpi pazemīgi staigātu ”Dieva priekšā”, tas ir, ar Dievu.  (Nolasīt Mihas 6:8.) No Bībeles izriet, ka staigāt ar Jehovu nozīmē paļauties uz viņu, atbalstīt viņa varu un sekot viņa norādījumiem. Pazemīgs cilvēks apzinās, ka viņam visās situācijās jācenšas noskaidrot mīlošā un varenā Tēva viedokli un pastāvīgi jāvēršas pie tā lūgšanās. Pravietis būtu varējis vaicāt Jehovam sīkākus norādījumus, kā rīkoties, bet Bībelē nav teikts, ka viņš to būtu darījis. Arī mēs reizēm atrodamies sarežģītas izvēles priekšā, un mums, iespējams, nav skaidrs, kā būtu jārīkojas. Ja mēs pazemīgi centīsimies uzzināt Jehovas viedokli, mēs spēsim izvairīties no smagām kļūdām.

4. Kas ir aplūkots šajā rakstā?

⁴ Iepriekšējā rakstā bija stāstīts, kāpēc kristiešiem jābūt pazemīgiem un ko sevī ietver šī īpašība. Bet kādās situācijās mūsu pazemība var tikt pārbaudīta? Kā mēs varam vēl vairāk attīstīt šo Dievam tīkamo īpašību? Apskatīsim trīs tipiskas situācijas, kurās var tikt pārbaudīta Dieva kalpu pazemība, un uzzināsim, kā ir gudri tajās rīkoties. (Sal. Pam. 11:2, LB-65r.)

5., 6. Kā Barsilaja rīcībā izpaudās pazemība?

⁵ Mūsu pazemība var tikt pārbaudīta, kad mainās mūsu apstākļi vai mūsu pienākumi Dieva organizācijā. Kad Dāvids aicināja astoņdesmitgadīgo Barsilaju pievienoties viņa galmam, Barsilajs noteikti jutās pagodināts. Ja viņš pieņemtu Dāvida piedāvājumu, viņš varētu pastāvīgi tikties ar ķēniņu. Tomēr Barsilajs atteicās no šī goda. Viņš paskaidroja Dāvidam, ka nevēlas sava cienījamā vecuma dēļ kļūt tam par nastu. Barsilajs ieteica savā vietā Kimhamu — domājams, vienu no saviem dēliem. (2. Sam. 19:32—38.)

⁶ Pazemība palīdzēja Barsilajam pieņemt saprātīgu lēmumu. Iemesls, kāpēc viņš noraidīja Dāvida piedāvājumu, nebija tāds, ka viņš justos nepiemērots svarīgu pienākumu pildīšanai vai arī ka viņš vēlētos baudīt mierīgas vecumdienas. Barsilajs labi saprata, ka viņa apstākļi ir mainījušies, un viņš apzinājās savu spēju robežas. Viņš negribēja uzņemties to, ar ko viņš droši vien netiktu galā. (Nolasīt Galatiešiem 6:4, 5.) Ja mūsu acīs liela nozīme ir stāvoklim, ievērībai vai citu atzinībai, mūsu sirdī var ieperināties godkāre, mūs var pārņemt sāncensības gars, un galu galā mēs pieredzēsim vilšanos. (Gal. 5:26.) Pazemība mums palīdz sadarboties savā starpā, lai mēs kopīgiem spēkiem kalpotu Dievam, sagādājot viņam godu un slavu, un darītu labu citiem. (1. Kor. 10:31.)

7., 8. Kā pazemība pasargā no pašpaļāvības?

⁷ Ja kādam tiek uzticēti svarīgi pienākumi un piešķirta lielāka vara, tas var pārbaudīt viņa pazemību. Kad Nehemija uzzināja, cik bēdīgā stāvoklī ir viņa tautieši Jeruzālemē, viņš karsti lūdza par to Jehovu. (Neh. 1:4, 11.) Jehova uzklausīja viņa lūgšanas. Persijas valdnieks Artakserkss iecēla Nehemiju par pārvaldnieku apgabalā, kurā atradās Jeruzāleme. Lai gan Nehemijam bija ievērojams stāvoklis un liela vara un viņš bija turīgs, savu pienākumu pildīšanā viņš nepaļāvās uz personisko pieredzi un savām spējām. Nehemija vienmēr staigāja ar Dievu. Viņš it visā vēlējās noskaidrot Dieva viedokli, tāpēc iedziļinājās Dieva bauslībā. (Neh. 8:1, 8, 9.) Nehemija nevienam neuzkundzējās, tieši pretēji — pildot savus pienākumus, viņš sedza izdevumus no saviem līdzekļiem. (Neh. 5:14—19.)

⁸ Nehemijas dzīve liecina, ka pazemība var pasargāt Dieva kalpu no pašpaļāvības, kad viņam tiek uzticēti jauni pienākumi. Var gadīties, ka draudzes vecākais,  risinot draudzes lietas, sāk balstīties tikai uz savu pieredzi, nevis vispirms vēršas pie Dieva lūgšanā. Vai arī kristietis vispirms pieņem kādu lēmumu un pēc tam tikai lūdz, lai Jehova šo lēmumu svētītu. Bet vai šādā rīcībā izpaužas pazemība? Pazemīgs cilvēks vienmēr atceras, kāds ir viņa stāvoklis Dieva priekšā. Neatkarīgi no mūsu spējām mums jāuzmanās, lai mēs nesāktu paļauties uz sevi, un īpaši svarīgi tas ir tad, kad mēs sastopamies ar pazīstamu situāciju vai problēmu. (Nolasīt Salamana Pamācības 3:5, 6.) Mēs visi esam Dieva saimes locekļi, tāpēc mums jācenšas labi pildīt pašiem savus pienākumus, vai tas būtu ģimenē, vai draudzē, nevis jāpārņem pasaulē izplatītais domāšanas veids, kas mudina tiekties pēc augstāka stāvokļa un kāpt pa karjeras kāpnēm. (1. Tim. 3:15.)

9., 10. Kā pazemība palīdz tad, ja kāds mūs nepamatoti peļ?

⁹ Ir ļoti sāpīgi, ja kāds mūs nepamatoti peļ. Anna bieži raudāja, jo viņu nemitīgi izsmēja viņas vīra otrā sieva Penīna. Annas vīrs viņu mīlēja, taču viņai nebija bērnu. Reiz, kad viņa saiešanas teltī lūdza Dievu, augstais priesteris Ēlis kļūdaini nosprieda, ka viņa ir piedzērusies. Iztēlojieties, kādas ciešanas tas viņai sagādāja! Tomēr pazemīgā Anna atbildēja Ēlim savaldīgi un ar cieņu. Vēlāk viņa sacīja aizkustinošu lūgšanu, kas ir iekļauta Bībelē. Šajā lūgšanā viņa apliecināja savu ticību, slavēja Jehovu un pateicās viņam. (1. Sam. 1:5—7, 12—16; 2:1—10.)

¹⁰ Pazemība mums arī palīdz ”uzvarēt ļaunu ar labu”. (Rom. 12:21.) Sātana pasaulē mēs bieži vien sastopamies ar netaisnību, bet mēs nedrīkstam iekaist dusmās par nelietīgu rīcību. (Ps. 37:1.) Protams, vēl vairāk var sāpināt problēmas, kas rodas garīgo brāļu un māsu starpā. Pazemīgs cilvēks centīsies līdzināties Jēzum — Bībelē par viņu ir teikts: ”Kad viņu nekrietni apvainoja, viņš neatbildēja ar to pašu; ..viņš ..nodeva sevi tā rokās, kurš spriež taisnīgi.” (1. Pēt. 2:23.)  Jēzus zināja, ka Jehova ir teicis: ”Atriebība ir manā ziņā.” (Rom. 12:19.) Arī kristieši ir mudināti būt pazemīgiem un ”neatmaksāt nevienam ļaunu ar ļaunu”. (1. Pēt. 3:8, 9.)

11., 12. a) Kā mums var palīdzēt pazemība, ja mums glaimo vai mūs pārmērīgi slavē? b) Kā pazemībai jāiespaido mūsu ģērbšanās un izturēšanās?

¹¹ Arī glaimi vai pārmērīgas uzslavas var pārbaudīt mūsu pazemību. Atcerēsimies par Esteri, kuras dzīvē notika negaidīts pavērsiens. Viņa bija ļoti skaista, un veselu gadu viņai tika veiktas dažādas skaistumkopšanas procedūras. Viņa ik dienu bija kopā ar daudzām jaunām sievietēm no visas Persijas, kuras sacentās par valdnieka uzmanību. Tomēr Estere palika pazemīga un izturējās pret visiem ar cieņu. Viņa nekļuva iedomīga un augstprātīga pat tad, kad viņu ”iecēla.. par ķēniņieni”. (Est. 2:9, 12, 15, 17.)

¹² Ja mēs esam pazemīgi, mēs ģērbjamies un izturamies tā, lai būtu redzams, ka mēs ievērojam pieklājības normas un cienām gan citus, gan sevi. Cilvēkus var noskaņot labvēlīgi nevis ar to, ka mēs nepareizā veidā piesaistām sev citu uzmanību, bet ar to, ka izkopjam sevī ”rāmu un lēnprātīgu garu”. (Nolasīt 1. Pētera 3:3, 4; Jer. 9:23, 24.) Ja mūsu sirdī sāk dzīt asnus iedomība un augstprātība, tās agri vai vēlu izpaužas mūsu rīcībā. Kā tas var notikt? Piemēram, kāds kristietis sarunās var it kā nejauši iespraust, cik ļoti viņu sajūsmina viņa īpašie uzdevumi kalpošanā, vai arī dot mājienus, ka viņam ir zināma tāda informācija, kas nav plaši pieejama, vai ka viņš ir labos draugos ar brāļiem, kuriem ir uzticēti svarīgi pienākumi. Vai arī kristietis par kādu labu ideju vai darbu runā tā, it kā viņam vienīgajam pienāktos par to nopelni, lai gan patiesībā arī citi ir devuši tajā savu ieguldījumu. Bet arī šajā ziņā mēs varam mācīties no Jēzus. Sarunās viņš bieži citēja Ebreju rakstus vai atsaucās uz tiem. Viņš apliecināja savu pazemību, runājot tā, ka viņa klausītāji skaidri saprata: viņa mācību avots ir Jehova, nevis viņš pats. (Jāņa 8:28.)

13., 14. Kā pazemība mums palīdz pieņemt labus lēmumus?

¹³ Kristieša pazemība var tikt pārbaudīta arī tad, kad tiek pieņemti kādi lēmumi. Kad apustulis Pāvils atradās Cēzarejā, pravietis Agabs viņam pavēstīja, ka tad, ja viņš dosies uz Jeruzālemi, viņu tur apcietinās un beigu beigās varbūt pat nogalinās. Brāļi, dziļi noraizējušies, lūdza Pāvilu neiet uz Jeruzālemi. Taču Pāvils nebija pārliecināms. Viņš nebija pašpaļāvīgs, bet nebija arī izbijies. Viņš pilnībā paļāvās uz Jehovu, tāpēc pazemīgi bija gatavs pildīt savu uzdevumu līdz galam, lai ko tas no viņa prasītu un lai ko Jehova pieļautu. To redzot, brāļi pazemīgi piekāpās Pāvila lēmumam doties uz Jeruzālemi. (Ap. d. 21:10—14.)

¹⁴ Pazemība mums palīdz situācijās, kad mums jāpieņem kāds svarīgs lēmums, bet mēs nezinām, kas mūs tāpēc var gaidīt nākotnē. Piemēram, kristietis, kas vēlas uzsākt pilnas slodzes kalpošanu, varbūt domā par to, kas notiks, ja viņš pēkšņi saslims vai ja viņam būs arvien vairāk jāpalīdz vecākiem, kas ir jau gados. Varbūt viņš apsver, kas viņu pašu gaida vecumdienās. To visu nav iespējams precīzi zināt, lai cik daudz kristietis lūgtu Jehovu un iedziļinātos Bībelē. (Sal. Māc. 8:16, 17.) Paļāvība uz Jehovu mums palīdz atzīt, ka mūsu iespējām ir robežas. Kad esam meklējuši papildu informāciju, aprunājušies ar citiem un lūguši gudrību  Jehovam, mums jācenšas sekot viņa gara vadībai. (Nolasīt Salamana Mācītāja 11:4—6.) Tā mēs dodam Jehovam iespēju svētīt mūsu lēmumu. Vai arī Jehova mums var palīdzēt saprast, ka mums jāmaina savi plāni. (Sal. Pam. 16:3, 9.)

15. Kā pārdomas par Jehovas stāvokli un viņa īpašībām mums palīdz būt pazemīgiem?

¹⁵ Kā mēs varam vēl vairāk attīstīt pazemību, kas ir tik vērtīga īpašība? Pirmkārt, lai veidotu sevī aizvien lielāku pazemību un godbijību pret Jehovu, mums dziļi jāpārdomā, cik izcilas īpašības viņam piemīt un cik augsts ir viņa stāvoklis. (Jes. 8:13.) Paturēsim prātā, ka mēs staigājam ar Visvareno Dievu, nevis sekojam kādam eņģelim vai cilvēkam. Šī apziņa mūs rosina ”kļūt pazemīgiem zem Dieva varenās rokas”. (1. Pēt. 5:6.)

16. Kā pārdomas par Dieva mīlestību mums palīdz būt pazemīgiem?

¹⁶ Otrkārt, pazemību palīdz attīstīt pārdomas par to, cik ļoti Jehova mūs mīl. Piemēram, cilvēka ķermeni Jehova ir izveidojis tā, ka ”lielāks gods ir piešķirts daļai, kurai tā trūkst”, rakstīja apustulis Pāvils. (1. Kor. 12:23, 24.) Tieši tāpat Jehova gādā arī par katru savu kalpu. Viņš nesalīdzina viena cilvēka spējas ar cita cilvēka spējām, un, kad mēs kļūdāmies, viņa mīlestība pret mums nemazinās. Pateicoties Jehovas mīlestībai, ikviens viņa kalps neatkarīgi no uzticētajiem pienākumiem var rast pie viņa drošu patvērumu.

17. Kā mēs rīkosimies, ja mācīsimies saskatīt citos labo?

¹⁷ Treškārt, mēs vēl augstāk vērtēsim mums piešķirtos uzdevumus kalpošanā Jehovam, ja saskatīsim citos labo, tāpat kā to dara Jehova. Mēs nevis centīsimies atrasties visu uzmanības centrā un mēģināsim allaž iejaukties tajā, ko citi dara, un dominēt pār citiem, bet gan pazemīgi vērsīsimies pēc padoma pie ticības biedriem un ņemsim vērā viņu ieteikumus. (Sal. Pam. 13:10.) Mēs priecāsimies kopā ar tiem brāļiem un māsām, kam tiek uzticēti jauni pienākumi kalpošanā, un slavēsim Jehovu, redzot, kā viņš svētī ”brāļu saimi visā pasaulē”. (1. Pēt. 5:9.)

18. Kā mēs varam audzināt savu sirdsapziņu, lai tā mūs mudinātu cienīt gan citus, gan sevi?

¹⁸ Ceturtkārt, mēs vairāk cienīsim gan citus, gan sevi, ja audzināsim savu sirdsapziņu saskaņā ar Bībeles principiem. Pazemīgi mācoties raudzīties uz visu tā, kā raugās Jehova, mēs iegūsim labu spriestspēju. Ja regulāri iedziļināsimies Bībelē, lūgsim Jehovu un liksim lietā uzzināto, mūsu sirdsapziņa kļūs par aizvien uzticamāku ceļvedi. (1. Tim. 1:5.) Mēs mācāmies citu intereses un vajadzības uzskatīt par svarīgākām nekā savējās. Jehova ir apsolījis: ja mēs paši ieguldīsim pūles, viņš mūs ”sagatavos līdz galam”, palīdzēdams vēl vairāk attīstīt pazemību un citas viņam tīkamas īpašības. (1. Pēt. 5:10.)

19. Kas mums jāpatur prātā, lai mēs vienmēr paliktu pazemīgi?

¹⁹ Vārdā nenosauktais pravietis no Jūdejas, kurš reiz rīkojās augstprātīgi, zaudēja Dieva labvēlību un gāja bojā. Bet, kā mēs noskaidrojām, Dieva kalpi noteikti var palikt pazemīgi visdažādākajās situācijās. To ir pierādījuši dievbijīgi cilvēki gan senatnē, gan mūsu laikos. Jo ilgāk mēs staigājam ar Jehovu, jo vairāk mūsu rīcībā būtu jāizpaužas pazemībai. (Sal. Pam. 8:13.) Lai kādi būtu mūsu tagadējie pienākumi kalpošanā Jehovam, nekad neaizmirsīsim, ka pati iespēja staigāt ar Jehovu ir neizsakāms gods. Tāpēc darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai pazemīgi staigātu ar Jehovu mūžam!