”Ja jūs Tēvam kaut ko lūgsiet, viņš jums to dos manā vārdā.” (Jāņa 16:23.)

No Jēzus teiktā var skaidri redzēt, ka Jehova vēlas, lai mēs viņu lūgtu nevis ar tēlu, svēto, eņģeļu vai mirušo senču starpniecību, bet Jēzus Kristus vārdā. Lūdzot Dievu Jēzus vārdā, mēs apliecinām, ka atzīstam Jēzus svarīgo nozīmi. ”Neviens nevar nonākt pie Tēva citādi kā vien caur mani,” sacīja Jēzus. (Jāņa 14:6.)

”Izlejiet viņa priekšā savu sirdi!” (Psalms 62:8.)

Kad lūdzam Jehovu, mums ar viņu jārunā kā ar mīlošu tēvu. Nebūtu pareizi lasīt lūgšanas no grāmatas vai skaitīt tās no galvas. Mums jāvēršas pie Dieva ar cieņu un no sirds.

”Lai ko mēs lūgtu saskaņā ar viņa gribu, viņš mūs uzklausa.” (1. Jāņa 5:14.)

Bībeles lappusēs Dievs Jehova paskaidro, ko viņš dara mūsu labā un ko viņš sagaida no mums. Lai mūsu lūgšanas būtu pieņemamas Dievam, mums jālūdz ”saskaņā ar viņa gribu”. Tas savukārt nozīmē, ka mums jāiedziļinās Bībelē, jo tikai tā mēs varam viņu iepazīt. Ja tā rīkosimies, mūsu lūgšanas Dievam būs patīkamas.

Lūdziet par savām vajadzībām. Mēs varam lūgt Dievu par savām ikdienas vajadzībām — par ēdienu, apģērbu un pajumti. Tāpat var lūgt par gudrību, kas ļautu pieņemt pareizus lēmumus, un par spēku izturēt pārbaudījumus. Mēs varam lūgt Dievam stiprāku ticību, piedošanu un palīdzību. (Lūkas 11:3, 4, 13; Jēkaba 1:5, 17.)

Lūdziet par citiem. Gādīgi vecāki priecājas, ja viņu bērni cits citu mīl. Arī Jehova vēlas, lai viņa bērni uz zemes labi izturētos cits pret citu. Ir pareizi lūgt par savu dzīvesbiedru, saviem bērniem, savu ģimeni un draugiem. ”Lūdziet cits par citu,” rakstīja Kristus māceklis Jēkabs. (Jēkaba 5:16.)

Pateicieties. Bībelē par mūsu Radītāju ir teikts, ka viņš ir apliecinājis savu labestību, ”darīdams labu — dodams jums no debesīm lietu, kā arī ražīgus laikus, bagātīgi sagādādams jums uzturu un pildīdams jūsu sirdis ar prieku”. (Apustuļu darbi 14:17.) Ja pārdomāsim visu, ko Dievs ir darījis mūsu labā, mums radīsies vēlēšanās pateikties viņam lūgšanās. Protams, pateicību Dievam mēs varam paust arī ar to, kā dzīvojam. (Kolosiešiem 3:15.)

Reizēm mēs varam justies nomākti, jo nesaņemam tūlītējas atbildes uz savām lūgšanām. Vai tāpēc būtu jāsecina, ka Dievam mēs esam vienaldzīgi? Nē, tā nevajadzētu domāt. Daudzi gadījumi liecina, ka bieži vien vienkārši ir jāturpina lūgt.

Pirmajā rakstā minētais Stīvs atzīst: ”Ja es nebūtu sācis lūgt Dievu, es jau pirms daudziem gadiem būtu atmetis visam ar roku.” Kā viņš saprata, cik vērtīgas ir lūgšanas? Viņš sāka mācīties Bībeli un uzzināja, ka ir svarīgi lūgt Dievu un darīt to neatlaidīgi. ”Es lūgšanās pateicos Dievam par savu draugu mīlestības pilno atbalstu,” saka Stīvs. ”Tagad es esmu laimīgāks nekā jebkad agrāk.”

Bet kas notika ar Dženiju, kura jutās necienīga, ka Dievs viņu uzklausa? Viņa stāsta: ”Kad man bija vissliktāk, es lūdzu, lai Dievs man palīdz saprast, kāpēc es jūtos tik bezvērtīga.” Ko tas viņai deva? ”Vēršoties pie Dieva, es spēju paraudzīties uz visu pareizā perspektīvā un saprast, ka pat tad, ja mana sirds mani nosoda, viņš mani nenosoda,” Dženija saka. ”Turklāt tā es ieguvu spēku nenolaist rokas. Lūgšanas man ir palīdzējušas raudzīties uz Jehovu kā uz reālu, mīlošu, gādīgu Dievu, Tēvu un Draugu, kurš vienmēr būs man līdzās un atbalstīs mani, ja vien es centīšos darīt to, kas viņam ir patīkams.”

Ir vērts padomāt arī par Isabelas pieredzēto. Kad viņa gaidīja bērnu, ārsti viņai pateica, ka tas piedzims ar nopietniem attīstības traucējumiem. Isabela bija izmisusi. Daži viņu pat mudināja pārtraukt grūtniecību. ”Pārdzīvojumi bija tik smagi, ka man likās — es nomiršu,” atceras Isabela. Kā viņa rīkojās? ”Es atkal un atkal lūdzu atbalstu Dievam,” viņa stāsta. Pēc kāda laika viņai piedzima dēls Džerards, un viņam bija attīstības traucējumi. Vai Isabela uzskata, ka Dievs ir atbildējis uz viņas lūgšanām? Jā, viņa par to ir pārliecināta. ”Tagad manam dēlam ir 14 gadi, un, par spīti savai invaliditātei, viņš dzīvo pilnvērtīgu dzīvi,” Isabela paskaidro. ”Raugoties uz viņu, es apzinos, ka viņš ir lielākā svētība, ko Jehova man ir devis. Tā ir vislabākā atbilde uz manām lūgšanām.”

Stīva, Dženijas un Isabelas teiktais liek domāt par psalmu sacerētāja vārdiem: ”Jehova, tu uzklausīsi pazemīgo lūgumus, sirdi tiem darīsi drošu un savu ausi tiem pievērsīsi.” (Psalms 10:17.) Būt neatlaidīgiem lūgšanās katrā ziņā ir vērts.

Bībelē var lasīt daudzas Jēzus lūgšanas. Vislabāk pazīstamā no tām, bez šaubām, ir lūgšana, ko viņš mācīja saviem sekotājiem. Ko no tās var mācīties?