Dievs cilvēkiem ir dāvājis kaut ko īpašu — spēju runāt ar viņu un paust savas jūtas lūgšanās. Ķēniņš Dāvids lūdza: ”Tu uzklausi lūgšanas, pie Tevis nāk visi mirstīgie.” (Psalms 65:3.) Bet kā mums jāvēršas pie Dieva, lai viņš mūs sadzirdētu un parādītu mums savu labvēlību?

Personiski lūdzot Dievu, jūs varat izkratīt viņa priekšā savu sirdi — atklāt viņam savas patiesās jūtas. (Psalms 62:9.) Visvarenajam Dievam ir dārgas izjustas lūgšanas, kas nāk no sirds.

Kaut arī Dievam ir daudz titulu, piemēram, Kungs, Tēvs un Radītājs, viņam ir tikai viens vārds — Jehova jeb Jahve. (2. Mozus 6:3, LB-65, zemsvītras piezīme.) Svēto Rakstu oriģināltekstā vārds Jehova parādās aptuveni 7000 reižu. Daudzi pravieši uzrunāja Dievu vārdā. Ābrahāms teica: ”Lūdzu, ..Jehova, ..ļauj man runāt.” (1. Mozus 18:30, NW.) Arī mums lūgšanās jāizmanto Dieva vārds — Jehova.

Dievs saprot mūsu domas un jūtas, lai kādā valodā mēs runātu. Viņa Rakstos ir teikts: ”Dievs neņem vērā cilvēka stāvokli, bet katrā tautā viņam ir patīkams ikviens, kas viņu bīstas un rīkojas taisnīgi.” (Apustuļu darbi 10:34, 35.)

Tomēr, lai Dievs mūs svētītu, nepietiek tikai viņu lūgt. Tālāk šajā žurnālā stāstīts, kas vēl mums jādara.