Kāpēc kalpošanai Jehovam ir jābūt galvenajam dzīvē?

”Mana mute paudīs Tavu taisnīgumu, cauru dienu Tavus labos darbus.” (PS. 71:15.)

KĀ JŪS ATBILDĒTU?

Kāpēc Noass, Mozus, Jeremija un Pāvils par galveno dzīvē uzskatīja kalpošanu Jehovam?

Kas mums var palīdzēt izlemt, pēc kādiem mērķiem dzīvē tiekties?

Kāpēc jums kalpošana Jehovam ir pirmajā vietā?

1., 2. a) Ko cilvēks apliecina, kad viņš atdod sevi Jehovam? b) Kā mums var palīdzēt pārdomas par Noasa, Mozus, Jeremijas un Pāvila piemēru?

KAD kristietis atdod sevi Dievam un kļūst par kristītu Jēzus sekotāju, viņš pieņem vissvarīgāko lēmumu dzīvē. Ar šo lēmumu cilvēks it kā saka: ”Jehova, es vēlos, lai tu būtu mans Kungs, kas nosaka visu manu dzīvi. Es esmu tavs kalps. Es vēlos, lai tu noteiktu, kā man pavadīt savu laiku, kādām jābūt manām prioritātēm un kā man izmantot savus līdzekļus un spējas.”

² Ja tu esi kristīts Jehovas kalps, tu esi viņam devis aptuveni šādu solījumu. Tas ir ļoti labi, ka tu esi atdevis sevi Jehovam. Nav šaubu, ka tas bija pareizs un gudrs lēmums. Tomēr ikvienam, kas ir atzinis Jehovu par savu Kungu, ir būtiski apsvērt, kā šim faktam ir jāietekmē tas, kā viņš izmanto savu laiku. Lai to izvērtētu, pievērsīsim uzmanību Noasa, Mozus, Jeremijas un apustuļa Pāvila paraugam. Šie cilvēki kalpoja Jehovam no visas sirds. Mūsu situācija ir līdzīga apstākļiem, ko pieredzēja šie Dieva kalpi. Lēmumi, ko viņi pieņēma, liecina, kādas bija viņu prioritātes, un viņu piemērs mums palīdzēs pārbaudīt, kā mēs izmantojam savu laiku. (Mat. 28:19, 20; 2. Tim. 3:1.)

PIRMS PLŪDIEM

3. Kādas paralēles pastāv starp mūsdienām un Noasa dienām?

³ Jēzus salīdzināja Noasa laiku ar mūsdienām. ”Kādas bija Noasa dienas, tāda būs arī Cilvēka dēla klātbūtne,” viņš teica. Cilvēki ”ēda un dzēra, ņēma sievas un izgāja pie vīra līdz dienai, kad Noass iegāja šķirstā, un tie nesāka domāt, līdz plūdi nāca un aizrāva tos visus”. (Mat. 24:37—39.) Mūsdienās lielākā daļa  cilvēku neņem vērā, cik nozīmīgā laikā mēs dzīvojam. Viņi nepievērš uzmanību brīdinošajai vēstij, ko sludina Dieva kalpi. Daudzi, līdzīgi Noasa laikabiedriem, pat izsmej domu, ka Dievs iejauksies tajā, kas notiek uz zemes. (2. Pēt. 3:3—7.) Bet kā Noass izmantoja laiku, dzīvodams tik naidīgā vidē?

4. Kā Noass izmantoja laiku, kad bija saņēmis uzdevumu no Jehovas, un kāpēc viņš tā rīkojās?

⁴ Kad Dievs Noasam bija pavēstījis, ka viņš grasās iznīcināt ļauno sabiedrību, un licis būvēt šķirstu, Noass ķērās pie darba, lai cilvēki un dzīvnieki varētu izglābties. (1. Moz. 6:13, 14, 22.) Turklāt Noass sludināja cilvēkiem par gaidāmo Jehovas sprieduma izpildi. Apustulis Pēteris nosauca Noasu par ”taisnības sludinātāju”, norādot, ka šis Dieva kalps centās palīdzēt citiem saprast, cik bīstama ir viņu situācija. (Nolasīt 2. Pētera 2:5.) Kā jūs domājat, vai būtu bijis prātīgi, ja Noass un viņa ģimenes locekļi visus savus spēkus būtu ieguldījuši tajā, lai izvērstu kādus darījumus, censtos gūt lielākus panākumus nekā viņu laikabiedri vai nodrošināt sev komfortablu dzīvi? Protams, tas nebūtu bijis gudri. Zinot, kādi notikumi ir gaidāmi, Noass un viņa ģimene nepieļāva, ka kaut kas novērstu viņu uzmanību no Jehovas uzticētā uzdevuma.

LĒMUMI, KO PIEŅĒMA MOZUS

5., 6. a) Kāpēc Mozum tika mācīta ”visa ēģiptiešu gudrība”? b) Kāpēc Mozus atteicās no iespējām, ko viņam pavēra dzīve Ēģiptē?

⁵ Mēs daudz ko varam mācīties arī no Mozus. Viņš kļuva par faraona meitas pieņemto dēlu un uzauga kādā ēģiptiešu pilī. Mozum tika mācīta ”visa ēģiptiešu gudrība”. (Ap. d. 7:22; 2. Moz. 2:9, 10.) Pēc visa spriežot, Mozus tika apmācīts, lai ar laiku kļūtu par galma ierēdni. Viņš varēja kļūt par tālaika varenākās lielvalsts varas pārstāvi, baudīt komfortu, greznību un godu, ko viņam dotu šāds augsts stāvoklis. Bet vai Mozus vēlējās to visu iegūt?

⁶ Īstie vecāki Mozum bija mācījuši par Jehovu, tāpēc viņš droši vien zināja, ko Jehova bija apsolījis viņa priekštečiem — Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam. Mozus apliecināja ticību šiem solījumiem. Viņš acīmredzot bija rūpīgi pārdomājis, pēc kā viņš nākotnē vēlas tiekties un kā saglabāt uzticību Jehovam. Kā Mozus izlēma rīkoties, kad bija jāizšķiras starp to, vai kļūt par Ēģiptes galma ierēdni vai vergu? Mozus izvēlējās ”ciest nežēlīgu izturēšanos kopā ar Dieva tautu, nevis nodoties īslaicīgām grēcīgām baudām”. (Nolasīt Ebrejiem 11:24—26.) Vēlāk Mozus pakļāvās Jehovas vadībai tajā, kā izmantot savu dzīvi. (2. Moz. 3:2, 6—10.) Mozus tā rīkojās tāpēc, ka viņš ticēja Dieva solījumiem. Viņš saprata, ka viņš nevar saistīt savus nākotnes plānus ar Ēģipti. Mozum bija taisnība: pēc kāda laika Dievs lika nākt pār ēģiptiešiem desmit mocībām. Ko no  Mozus var mācīties Jehovas kalpi mūsdienās? Galvenajam mūsu dzīvē ir jābūt Jehovam un kalpošanai viņam, nevis karjerai vai jebkam citam, kas mums var likties vilinošs šajā pasaulē.

JEREMIJA ZINĀJA, KAS GAIDĀMS

7. Kādā ziņā Jeremijas situācija līdzinājās apstākļiem, ko pieredzam mēs?

⁷ Vēl viens cilvēks, kam kalpošana Jehovam bija galvenais dzīvē, bija pravietis Jeremija. Jehova bija izraudzījis Jeremiju par pravieti, kam ir jāsludina viņa spriedums neuzticīgajai Jeruzālemei un Jūdejai. Savā ziņā var teikt, ka Jeremija dzīvoja ”visu dienu galā”. (Jer. 23:19, 20.) Jeremija skaidri zināja, ka valsts, kurā viņš dzīvo, ilgi vairs nepastāvēs.

8., 9. a) Kāpēc Baruham bija jāmaina savas domas? b) Kas mums ir jāpatur prātā, plānojot nākotni?

⁸ Jeremija nemēģināja saistīt savu nākotni ar jūdu sabiedrību, jo viņš bija pārliecināts, ka tā ir lemta bojāejai. Kāda gan būtu bijusi jēga tiekties pēc panākumiem šajā sabiedrībā? Turpretī Jeremijas sekretārs Baruhs kādā brīdī vairs nesaskatīja situāciju tik skaidri. Tāpēc Jeremija viņam darīja zināmus Dieva vārdus: ”Zini, ko Es pats esmu cēlis, to Es atkal noplēšu, un ko dēstījis, to Es atkal izrauju ārā. Tā klāsies visai šai zemei. Un tad tu meklē sev vēl ko lielu? Nemeklē! Apdomā, Es sūtu postu pār visu miesu, ..pār visiem ļaudīm, bet tev Es ļaušu saglabāt savu dzīvību visur, kurp vien tu dosies!” (Jer. 45:4, 5.)

⁹ Mēs precīzi nezinām, ko ”lielu” sev meklēja Baruhs. * Taču mēs zinām, ka tam, ko viņš centās iegūt, nebija nākotnes; tas bija kaut kas tāds, kas beidza pastāvēt 607. gadā pirms mūsu ēras, kad babilonieši iekaroja Jeruzālemi. Ko mēs no šī notikuma varam mācīties? Lai iegūtu dzīvei nepieciešamo, mums, protams, kaut kādā mērā ir jāplāno nākotne. (Sal. Pam. 6:6—11.) Bet vai būtu gudri ieguldīt daudz laika un pūļu, lai tiektos pēc kaut kā tāda, kam nav paliekošas vērtības? Tiesa, Jehovas organizācija turpina plānot jaunu valstības zāļu, filiāļu ēku un citu teokrātiskiem mērķiem paredzētu ēku būvniecību. Tomēr šie centieni tiek ieguldīti valstības labā, tāpēc tiem ir nezūdoša vērtība. Visiem, kas ir atdevuši sevi Jehovam, plānojot savu nākotni, ir būtiski pirmām kārtām tiekties pēc valstības. Vai jūs esat pilnīgi pārliecināti, ka tiecaties ”vispirms pēc valstības un pēc Dieva taisnības”? (Mat. 6:33.)

”ES TO VISU.. UZSKATU PAR ATKRITUMIEM”

10., 11. a) Ko Pāvils uzskatīja par svarīgu, pirms viņš kļuva par kristieti? b) Kāpēc Pāvila mērķi krasi mainījās?

¹⁰ Visbeidzot padomāsim par Pāvila piemēru. Pirms Pāvils kļuva par kristieti, ļaudis uzskatīja, ka viņu gaida daudzsološa nākotne. Viņš bija izglītojies pie viena no slavenākajiem sava laika jūdu likumu skolotājiem. Viņš bija saņēmis pilnvaras no augstā priestera. Turklāt viņš jūdu ticībā bija guvis lielākus panākumus par daudziem saviem vienaudžiem. (Ap. d. 9:1, 2; 22:3; 26:10; Gal. 1:13, 14.) Tomēr viss mainījās, kad Pāvils saprata, ka Jehova izraēliešus vairs neuzskata par savu izredzēto tautu.

¹¹ Pāvils apzinājās, ka panākumiem jūdu sabiedrībā Jehovas acīs nav nekādas nozīmes. Jūdu iekārtai nebija nākotnes. (Mat. 24:2.) Pāvils, kas iepriekš bija bijis farizejs, savus līdzšinējos sasniegumus pat sāka uzskatīt par ”atkritumiem”,  jo jauniegūtās zināšanas par Dieva nodomiem un viņam uzticētais gods veikt kristīgo kalpošanu viņa acīs bija nesalīdzināmi pārāki. Pāvils pārtrauca tiekties pēc panākumiem jūdu ticībā un visu savu atlikušo dzīvi uz zemes veltīja labās vēsts sludināšanai. (Nolasīt Filipiešiem 3:4—8, 15; Ap. d. 9:15.)

PĀRBAUDĪSIM SAVAS PRIORITĀTES

12. Kam pēc kristīšanās Jēzus veltīja galveno uzmanību?

¹² Noass, Mozus, Jeremija, Pāvils un daudzi citi lielāko daļu sava laika un spēka veltīja kalpošanai Jehovam. Viņi mums ir atstājuši labu paraugu. Protams, visizcilāko piemēru no visiem Jehovas kalpiem ir rādījis Jēzus. (1. Pēt. 2:21.) Pēc kristīšanās Jēzus visu savu dzīvi uz zemes veltīja tam, lai sludinātu labo vēsti un sagādātu godu Jehovam. Tātad ikvienam kristietim, kas seko Jēzus piemēram un atzīst Jehovu par savu Kungu, kalpošanai ir jābūt prioritātei. Vai arī tev kalpošana Jehovam ir pirmajā vietā? Un kā kristietis var tiekties pēc teokrātiskiem mērķiem, neatstājot novārtā savus laicīgos pienākumus? (Nolasīt Psalmu 71:15; 145:2.)

13., 14. a) Kādu mērķi ir aicināti apsvērt visi kristīti Jehovas kalpi? b) Kas Dieva kalpiem var sniegt gandarījumu?

¹³ Gadu gaitā Jehovas organizācija daudzkārt ir aicinājusi kristiešus ar lūgšanām pārdomāt iespēju uzsākt pionieru kalpošanu. Daļa uzticīgu Jehovas kalpu dažādu apstākļu dēļ nevar veltīt sludināšanai 70 stundas mēnesī. Viņiem nav tāpēc jājūtas vainīgiem. (1. Tim. 5:8.) Bet ko mēs katrs varam teikt par sevi? Vai pionieru kalpošana mums tiešām ir nereāls mērķis?

¹⁴ Padomājiet, kādu prieku šī gada martā pirms Atceres vakara izjuta daudzi kristieši! Ikviens, kas šajā mēnesī gribēja būt palīgpionieris, varēja izvēlēties: sludināt 30 vai 50 stundas. (Ps. 110:3.) Vairāki miljoni brāļu un māsu kalpoja par palīgpionieriem, un draudzēs valdīja ļoti priecīga, pacilājoša gaisotne. Varbūt mēs varam kaut ko mainīt savā ierastajā dienas kārtībā, lai izjustu šādu prieku biežāk? Kristietis, kas kalpo par pionieri, katras dienas beigās ar gandarījumu var teikt: ”Jehova, es darīju kalpošanā tik, cik bija manos spēkos.”

15. Pēc kāda mērķa jaunietim būtu jātiecas, domājot par laicīgo izglītību?

¹⁵ Ja tu esi jauns kristietis, kas drīzumā pabeigs skolu, visticamāk, tev ir laba veselība un vēl nav daudz pienākumu. Vai tu esi nopietni apdomājis iespēju sākt pioniera kalpošanu? Skolotāji, bez šaubām, ir pārliecināti, ka tavās interesēs ir iegūt augstāko izglītību un veidot karjeru. Taču viņu pārliecība ir balstīta uz to, kā viņi raugās uz mūsdienu ekonomisko un sociālo sistēmu, kurai nav nākotnes. Turpretī tad, ja tu tieksies pēc garīgiem mērķiem, tu izmantosi savu laiku gudri un ieguldīsi spēkus darbā, kam ir paliekoša vērtība. Turklāt tā tu sekosi pilnīgajam Jēzus paraugam un varēsi izjust patiesu gandarījumu. Ja tu būsi aizņemts Jehovas darbā, tas tev sagādās garīgu aizsardzību. Un tā tu apliecināsi, ka esi apņēmies dzīvot saskaņā ar savu svinīgo solījumu kalpot Jehovam. (Mat. 6:19—21; 1. Tim. 6:9—12.)

16., 17. Kādi jautājumi saistībā ar darbu un kalpošanu kristietim ir jāapsver?

¹⁶ Mūsdienās daudzi Dieva kalpi strādā garas stundas, lai parūpētos par savas ģimenes pamatvajadzībām. Tomēr var gadīties, ka daži strādā vairāk, nekā ir nepieciešams. (1. Tim. 6:8.) Pasaules komerciālā  sistēma cenšas mūs pārliecināt, ka mēs nevaram iztikt bez daudzajām jaunākās modes precēm, kas parādās pārdošanā. Taču patiesie kristieši nevēlas, ka Sātana pasaule noteiktu viņu prioritātes. (1. Jāņa 2:15—17.) Bet kā varētu rīkoties kristieši, kuri ir aizgājuši pensijā un kuriem ir parādījies vairāk brīva laika? Labākais, kā viņi to var izmantot, ir kļūt par pionieriem, tā apliecinot, ka kalpošana Jehovam viņiem ir pirmajā vietā.

¹⁷ Visiem, kas ir atdevuši sevi Jehovam, ir labi pārdomāt: kas man dzīvē ir pats galvenais? Vai es vispirms tiecos pēc valstības? Vai es cenšos līdzināties Jēzum, pašaizliedzīgi kalpojot Jehovam? Vai es klausu Jēzus aicinājumam pastāvīgi viņam sekot? Vai es varētu kaut ko mainīt savā dzīves ritmā, lai veltītu vairāk laika sludināšanai un citiem garīgiem mērķiem? Arī tad, ja šobrīd es nevaru paplašināt savu kalpošanu, vai es turpinu attīstīt pašaizliedzīgu garu?

VĒLĒŠANĀS UN SPĒKS RĪKOTIES

18., 19. Ko kristietis var lūgt Jehovam, un kāpēc šāds lūgums Jehovam ir patīkams?

¹⁸ Ir patīkami redzēt, kāda dedzība raksturo Dieva kalpus. Tomēr dažiem varbūt nav vēlēšanās būt pionieriem, vai arī viņi uzskata, ka nav piemēroti, lai par tādiem kļūtu, kaut gan apstākļi viņiem to ļauj. (2. Moz. 4:10; Jer. 1:6.) Tādā gadījumā noteikti ir vietā griezties pie Jehovas lūgšanā. Pāvils ticības biedriem rakstīja: ”Dievs ir tas, kas pēc savas labpatikas darbojas jūsos, dodot jums gan vēlēšanos, gan spēku rīkoties.” (Filip. 2:13.) Tāpēc, ja tev trūkst motivācijas darīt kalpošanā vairāk, lūdz, lai Jehova tev dotu šādu vēlēšanos un spēju to realizēt. (2. Pēt. 3:9, 11.)

¹⁹ Noass, Mozus, Jeremija, Pāvils un Jēzus bija uzticīgi Jehovas kalpi, kas izmantoja savu laiku un spēku, lai sludinātu Jehovas brīdinošo vēsti. Viņi nepieļāva, ka kaut kas novērstu uzmanību no viņiem uzticētā uzdevuma. Tuvojas tagadējās pasaules kārtības gals, tāpēc mums visiem, kas esam atdevuši sevi Jehovam, ir jāpārliecinās, vai mēs darām visu, kas ir mūsu spēkos, lai sekotu šo Dieva kalpu izcilajam paraugam. (Mat. 24:42; 2. Tim. 2:15.) Tā mēs iepriecināsim Jehovu un paši gūsim bagātīgas svētības. (Nolasīt Maleahija 3:10.)

[Zemsvītras piezīme]

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 21. lpp.]

Cilvēki nepievērsa uzmanību Noasa brīdinājumiem

[Attēls 24. lpp.]

Vai tu esi nopietni apsvēris iespēju kalpot par pionieri?