1., 2. Kāds karš drīzumā ir gaidāms, un kas šajā karā Dieva kalpiem nebūs jādara?

1938. gada 30. oktobrī vairāki miljoni ASV iedzīvotāju klausījās kādu populāru radiostaciju, kas atskaņoja raidlugas. Tovakar tika pārraidīts radioiestudējums pēc zinātniskās fantastikas romāna ”Pasauļu karš” motīviem. Iestudējums bija veidots kā jaunāko ziņu reportāža: aktieri radioklausītājiem vēstīja par marsiešu uzbrukumu Zemei un tā izraisīto iznīcību. Kaut gan sākumā tika paskaidrots, ka skan raidluga, daudzi noticēja, ka uzbrukums ir īsts, un pārbijās. Daļa pat sāka aktīvi rīkoties, lai paglābtos no iebrucējiem.

² Drīzumā ir gaidāms īsts karš, bet cilvēki par to neliekas ne zinis. Pravietojumus par šo karu mēs varam lasīt nevis kādā zinātniskās fantastikas romānā, bet gan Dieva iedvesmotajos Rakstos, Bībelē. Tas ir Armagedons — Dieva karš, kurā viņš vērsīsies pret ļauno pasauli. (Atkl. 16:14—16.) Dieva kalpiem šajā karā nebūs jāaizstāvas pret citplanētiešu iebrucējiem. Tomēr viņi pieredzēs pārsteidzošus, ārkārtīgi iespaidīgus notikumus, kuros izpaudīsies Dieva varenais spēks.

3. Kādus pravietojumus mēs apspriedīsim, un kāpēc ir svarīgi to darīt?

³ Cakarijas grāmatas 14. nodaļā lasāmie pravietojumi mums atklāj faktus par Armagedona karu. Kaut gan šī grāmata ir sarakstīta apmēram pirms 2500 gadiem, tās pravietojumi ļoti tieši skar mūsu dzīvi. (Rom. 15:4.) Cakarijas pravietojumi attiecas gan uz notikumiem, ko Dieva kalpi pieredz kopš 1914. gada, kad debesīs tika nodibināta mesiāniskā valstība, gan uz trauksmainajiem notikumiem,  kas vēl gaidāmi drīzā nākotnē. Nozīmīgi ir Cakarijas grāmatas 14. nodaļā atrodamie pravietojumi par ”visai platas gravas” jeb ielejas rašanos un ”dzīvi tekošu ūdeņu” plūšanu. (Cak. 14:4, 8.) Pravietotajai gravai ir būtiska nozīme tajā, lai Jehovas kalpi varētu rast aizsardzību. Savukārt izpratne par to, cik daudz mums var dot dzīvi tekošie ūdeņi, mums palīdzēs ne tikai saskatīt nepieciešamību tos dzert, bet arī radīs vēlmi to darīt. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai mēs rūpīgi pievērstu uzmanību šiem pravietojumiem. (2. Pēt. 1:19, 20.)

4. a) Kad sākās ”tā Kunga noliktā diena”? b) Ko vairākus gadu desmitus pirms 1914. gada sludināja Jehovas kalpi, un kā uz šo vēsti reaģēja pasaules līderi?

⁴ Cakarijas grāmatas 14. nodaļas sākumā ir pieminēta ”tā Kunga noliktā diena”. (Nolasīt Cakarijas 14:1, 2.) Tā ir tā pati ”Kunga diena”, kas sākās tad, kad ”valdīšana pār pasauli” nāca rokās ”mūsu Kungam un viņa Kristum”. (Atkl. 1:10; 11:15.) Šī diena iesākās 1914. gadā, kad debesīs tika nodibināta mesiāniskā valstība. Jau vairākus gadu desmitus pirms tam Jehovas kalpi bija sludinājuši, ka šajā gadā beigsies ”tautām atvēlētie laiki” un ka pasaulē iestāsies tik nemierīgi laiki, kādi vēl nav pieredzēti. (Lūk. 21:24.) Kā tautas atsaucās uz šo vēsti? Politiskie un reliģiskie vadītāji nevis ņēma vērā šo būtisko brīdinājumu, bet izsmēja un vajāja svaidītos sludinātājus. Tā šie pasaules līderi nievāja pašu Visvareno Dievu, jo svaidītie valstības vēstnieki pārstāv ”debesu Jeruzālemi” — mesiānisko valstību, pie kuras viņi paši pieder. (Ebr. 12:22, 28.)

5., 6. a) Kā tautas vērsās pret ”pilsētu” un tiem, kuru ”pilsonība ir debesīs”? b) Kas bija ”atlikusī iedzīvotāju daļa”?

⁵ Cakarija pravietoja, ko panāks tautas: ”Pilsētu [Jeruzālemi] uzveiks.” ”Pilsēta” simbolizē Dieva mesiānisko valstību. Uz zemes to pārstāv tie, kuru ”pilsonība ir debesīs”, — atlikušie svaidītie kristieši. (Filip. 3:20.) Pilsētu ”uzveica”, kad Pirmā pasaules kara laikā tika arestēti brāļi, kam bija uzticēti svarīgi pienākumi Jehovas organizācijas zemes daļā, un šie brāļi tika ieslodzīti cietumā Atlantā (ASV, Džordžijas štats). Pretinieki pret šiem un citiem uzticīgiem Jehovas kalpiem izturējās netaisnīgi un nežēlīgi, aizliedza literatūru, ko izdeva svaidītie, un centās apturēt sludināšanu. Var teikt, ka tādā veidā ienaidnieki ”izpostīja” jeb izlaupīja simboliskās pilsētas ēkas.

⁶ Kaut gan Dieva kalpu skaitliski nebija daudz un ienaidnieki par viņiem izplatīja nepatiesu informāciju un viņus vajāja, patieso pielūgsmi tie nespēja iznīcināt. Vēl aizvien bija svaidītie kristieši, kas saglabāja uzticību Jehovam. Kā bija teikts pravietojumā, ”atlikusī iedzīvotāju daļa” palika uzticīga un to ”pilsētā neiznīcināja”.

7. Kādu piemēru Jehovas svaidītie liecinieki ir rādījuši visiem viņa kalpiem mūsdienās?

⁷ Vai Cakarijas pravietojums pilnībā piepildījās Pirmā pasaules kara laikā? Nē, tā nenotika. Cakarijas pravietotās vajāšanas, kas bija vērstas pret atlikušajiem svaidītajiem un viņu uzticamajiem biedriem, kam ir cerība dzīvot uz zemes, turpinājās. (Atkl. 12:17.) Piemēram, Otrajā pasaules karā mūsu ticības biedriem bija jāiztur nežēlīgas vajāšanas. Dievam uzticīgo svaidīto kristiešu piemērs līdz šai dienai viņa kalpus mudina  stāties pretī visdažādākajām grūtībām, piemēram, pretestībai no neticīgu radinieku, darbabiedru un skolasbiedru puses, kuri nereti zobojas par viņu ticību. (1. Pēt. 1:6, 7.) Lai kurā pasaules malā patiesā Dieva kalpi dzīvo, viņi ir cieši apņēmušies ”stingri stāvēt vienā garā” un ”nebaidīties no pretiniekiem”. (Filip. 1:27, 28.) Bet kur Jehovas kalpi var rast drošību, dzīvojot pasaulē, kas viņus ienīst? (Jāņa 15:17—19.)

8. a) Kas reizēm Bībelē ir attēlots ar kalniem? b) Ko simbolizē ”Eļļas kalns”?

⁸ Tā kā Jeruzāleme — ”pilsēta” — attēlo debesu Jeruzālemi, ir loģiski secināt, ka arī ”Eļļas kalnam, kas Jeruzālemei priekšā”, ir simboliska nozīme. Ko šis kalns attēlo? Kā tas ”pāršķelsies vidū pušu”, sadaloties divos kalnos? Kāpēc Jehova šos kalnus sauc par saviem kalniem? (Nolasīt Cakarijas 14:3—5.) Bībelē ar kalniem reizēm ir attēlotas varas un valdības. Turklāt Bībelē ne reizi vien ir runāts par svētībām un aizsardzību, kas nāk no Dieva kalna. (Ps. 72:3; Jes. 25:6, 7.) Tāpēc var secināt, ka Eļļas kalns, uz kura Dievs nostājas Jeruzālemei priekšā austrumu virzienā, simbolizē viņa augstāko varu.

9. Kādā ziņā ”Eļļas kalns” pāršķeļas?

⁹ Ko simbolizē Eļļas kalna sašķelšanās divās daļās? Šis kalns, kas atrodas uz austrumiem no Jeruzālemes, pāršķeļas tādā nozīmē, ka Jehova izveido valdību, kas ir pakļauta viņa varai. Tā ir mesiāniskā valstība, kurā valda Jēzus Kristus. Tāpēc abus kalnus, kas izveidojas, Eļļas kalnam pāršķeļoties, Jehova sauc par saviem kalniem. (Cak. 14:4, 5.) Abi šie kalni pieder Jehovam.

10. Ko simbolizē ”visai platā grava” jeb ieleja, kas izveidojās starp abiem kalniem?

¹⁰ Kad Eļļas kalns pāršķeļas un viena kalna puse pavirzās uz ziemeļiem, bet otra uz dienvidiem, Jehova turpina stāvēt uz abiem šiem kalniem, taču viņam zem kājām izveidojas ”visai plata grava” jeb ieleja. Šī ieleja simbolizē Dieva aizsardzību, ko Jehovas kalpi rod, pakļaujoties viņa augstākajai varai un viņa Dēla mesiāniskajai valstībai. Jehova nekad nepieļaus, ka tīrā pielūgsme tiktu iznīcināta. Eļļas kalns sašķēlās divās daļās 1914. gadā, kad beidzās ”tautām atvēlētie laiki” un tika nodibināta mesiāniskā valstība. Bet kad patiesā Dieva kalpi sāka bēgt uz simbolisko gravu jeb ieleju, lai tajā patvertos?

11., 12. a) Kad sākās bēgšana uz simbolisko gravu jeb ieleju? b) Kas liecina, ka Jehovas stiprā roka aizsargā viņa kalpus?

¹¹ Jēzus savus sekotājus brīdināja: ”Visas tautas jūs ienīdīs mana vārda dēļ.” (Mat. 24:9.) Kopš 1914. gada, kad sākās šī laikmeta pēdējās dienas, tautu naids ir izpaudies īpaši spēcīgi. Neraugoties uz to, ka Pirmā pasaules kara laikā svaidīto kristiešu atlikums pieredzēja nežēlīgas vajāšanas, ienaidnieki nespēja iznīcināt patiesos kristiešus. 1919. gadā viņi tika atbrīvoti no lielās Babilonas — pasaules viltus reliģiju — gūsta. (Atkl. 11:11, 12.) * Šajā laikā sākās bēgšana uz ieleju, kas izveidojās starp Jehovas kalniem.

¹² Kopš 1919. gada patiesie kristieši visā pasaulē ir raduši aizsardzību Jehovas ielejā. Gadu gaitā Jehovas liecinieki dažādās pasaules malās ir pieredzējuši,  kā varas pārstāvji cenšas ierobežot vai apturēt sludināšanu, kā arī aizliedz viņu izdoto literatūru. Dažās valstīs Dieva kalpi vēl aizvien saskaras ar šādu situāciju. Tomēr, lai arī kā tautas censtos, tām nekad neizdosies izskaust patieso pielūgsmi. Jehovas stiprā roka vienmēr aizsargās viņa kalpus. (5. Moz. 11:2.)

13. Kā mēs varam palikt Jehovas aizsardzības ielejā, un kāpēc tagad to darīt ir svarīgāk nekā jebkad agrāk?

¹³ Ja mēs cieši pieķersimies Jehovam un stingri stāvēsim patiesībā, viņš un viņa Dēls, Jēzus Kristus, mūs neatstās. Dievs neļaus nevienam un nekam izraut mūs no viņa rokas. (Jāņa 10:28, 29.) Jehova vienmēr mums palīdzēs, lai mēs spētu viņam paklausīt, atzīstot viņu par Visuma Augstāko valdnieku, un paliktu uzticīgi mesiāniskās valstības pavalstnieki. Mēs nedrīkstam pamest Jehovas aizsardzības ieleju, jo lielā posta laikā, kurš strauji tuvojas, šai ielejai Dieva kalpu glābšanā būs vēl lielāka nozīme.

14., 15. Kas Dieva kaujas dienā notiks ar tiem, kas neatrodas viņa aizsardzības gravā jeb ielejā?

¹⁴ Tuvojoties šī laikmeta galam, Sātans aizvien niknāk uzbruks Jehovas kalpiem. Taču pienāks brīdis, kad Sātans dosies savā pēdējā uzbrukumā. Tad sāksies Dieva kaujas diena, kurā viņš vērsīsies pret saviem ienaidniekiem. Šajā dienā Visuma Augstākais valdnieks spilgtāk nekā visās agrākajās ”kaujas dienās” apliecinās, ka ir varens karotājs. (Cak. 14:3.)

¹⁵ Kas Jehovas kaujas dienā notiks ar tiem, kas neatradīsies viņa aizsardzībā ”platajā gravā” jeb ielejā? Viņiem ”tai dienā nebūs gaismas”, jo viņi neizjutīs nekādu Dieva labvēlību. (Cak. 14:6, Bībeles 1926. gada izdevums.) Šajā kaujas dienā cietīs ”zirgi, mūļi, kamieļi, ēzeļi un visi lopi”, kas attēlo tautu militāro bruņojumu. Ieroči kļūs nederīgi, tos nebūs iespējams lietot. Turklāt Jehova saviem ienaidniekiem liks pieredzēt ”smagu pārmācību” jeb ”sērgu” (Bībeles 2012. gada izdevums). Neatkarīgi no tā, vai runa ir par īstu sērgu vai ne, tā apklusinās briesmīgos ienaidnieku draudus. Šajā dienā ”viņu acis sāks trūdēt.. un viņu mēle satrūdēs” — uzbrucēji spēs raidīt savus sitienus vairs tikai kā akli un viņu izaicinošās runas apklusīs. (Cak. 14:6, 7, 12, 15.) Lai arī kur atrastos Dieva ienaidnieki, neviens no tiem neizbēgs no viņa soda, kaut gan to, kuri šajā kaujā būs nostājušies Sātana pusē, būs ārkārtīgi daudz. (Atkl. 19:19—21.) ”Tā Kunga nokautie gulēs tanī dienā no viena zemes gala līdz otram.” (Jer. 25:32, 33.)

16. Kādi jautājumi mums jāpārdomā, ņemot vērā, ka tuvojas Dieva kaujas diena, un kā mums jārīkojas lielā posta laikā?

¹⁶ Karš vienmēr sagādā ciešanas, arī tiem, kas galu galā gūst uzvaru. Reizēm trūkst pārtikas, ir jāzaudē īpašumi, dzīves apstākļi pasliktinās. Varbūt kaut kādā mērā ir jāatsakās no savām tiesībām un brīvībām. Kā mēs rīkosimies, ja šādas grūtības būs jāpiedzīvo mums? Vai mēs kritīsim panikā? Vai pārbaudījumu dēļ mēs atteiksimies no savas ticības? Vai mēs zaudēsim cerību un ļausimies izmisumam? Cik gan būtiski lielā posta laikā būs saglabāt pārliecību, ka Jehova mūs spēj izglābt, un palikt viņa aizsardzības ielejā! (Nolasīt Habakuka 3:17, 18.)

17., 18. a) Kas ir ”dzīvi tekošie ūdeņi”? b) Ko attēlo ”jūra austrumos” un ”jūra rietumos”? c) Kā jūs esat apņēmušies rīkoties, domājot par nākotni?

¹⁷ Pēc Armagedona ”dzīvi tekoši ūdeņi” pastāvīgā straumē plūdīs no mesiāniskās valstības. Tekošie ūdeņi attēlo visu, ko Jehova ir sagādājis, lai mēs varētu iegūt mūžīgu dzīvi. Par ”jūru austrumos” Cakarijas pravietojumā ir saukta Nāves jūra, bet par ”jūru rietumos” — Vidusjūra. Abas šīs jūras simbolizē cilvēku grupas. Nāves jūra attēlo tos, kas atrodas simboliskā vietā, kur nonāk mirušie, un kas pieredzēs augšāmcelšanu. Savukārt Vidusjūra, kurā kūsā dzīvība, apzīmē ”lielo pulku” cilvēku, kas paliks dzīvi Armagedonā. (Nolasīt Cakarijas 14:8, 9; Atkl. 7:9—15.) Kā vieni, tā otri remdēs slāpes, dzerot ”dzīvi tekošos ūdeņus” jeb ūdeņus no ”dzīvības ūdens upes”, un tas viņiem ļaus atbrīvoties no Ādama nopelnītā nāves sprieduma. (Atkl. 22:1, 2.)

¹⁸ Jehovas aizsardzība mums ļaus izdzīvot, kad pienāks šī ļaunā laikmeta gals, un mēs varēsim dzīvot Dieva taisnīgajā jaunajā pasaulē. Kaut gan visas tautas mūs ienīst, vienmēr paliksim uzticīgi Dieva valstības pavalstnieki un nekad nepametīsim Jehovas aizsardzības ieleju!