1., 2. Kā Jēzus rīkojās 33. gada 14. nīsāna vakarā? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

IR JAU satumsis, taču pilnmēness lej pār Jeruzālemi liegu gaismu. Ir mūsu ēras 33. gada 14. nīsāna vakars. Jēzus un viņa apustuļi ir nosvinējuši Pashu, kurā tika pieminēta izraēliešu atbrīvošana no Ēģiptes jūga pusotru tūkstoti gadu agrāk. Būdams kopā ar vienpadsmit uzticīgajiem apustuļiem, Jēzus iedibina īpašu pasākumu, ar kuru tiks pieminēta viņa nāve, kas ir gaidāma, pirms šī diena būs galā. * (Mat. 26:1, 2.)

² Jēzus saka lūgšanu un padod neraudzēto maizi apustuļiem, teikdams: ”Ņemiet, ēdiet!” Tad viņš paņem vīna kausu, atkal pateicas Dievam un saka: ”Dzeriet visi no tā.” (Mat. 26:26, 27.) Neko citu Jēzus saviem mācekļiem vairs nepasniedz, taču šajā nozīmīgajā naktī viņam ir vēl daudz kas tiem sakāms.

3. Kādi jautājumi apskatīti šajā rakstā?

³ Tā Jēzus iedibināja savas nāves Atceres vakaru, ko sauc  arī par ”Kunga mielastu”. (1. Kor. 11:20.) Varētu rasties vairāki jautājumi: kāpēc būtu jāpiemin Jēzus nāve? Ko nozīmē maize un vīns? Kā mēs varam sagatavoties Atceres vakaram? Kam jāiebauda simboli? Un kā kristiešiem jāuztver tas, kas Bībelē stāstīts par viņu cerību?

4. Ko padarīja iespējamu Jēzus nāve?

⁴ Mēs esam Ādama pēcnācēji un esam mantojuši grēku un nāvi. (Rom. 5:12.) Neviens nepilnīgs cilvēks nespēj samaksāt Dievam izpirkumu pats par savu vai par kāda cita dzīvību. (Ps. 49:7—10.) Taču Jēzus ar savu nāvi samaksāja vienīgo pieņemamo izpirkuma maksu — viņš atdeva savu nevainojamo ķermeni un izlēja savas asinis. Nododams Dievam izpirkuma vērtību, Jēzus padarīja iespējamu mūsu atbrīvošanu no grēka un nāves, kā arī to, ka mēs varam saņemt dāvanu — mūžīgu dzīvi. (Rom. 6:23; 1. Kor. 15:21, 22.)

5. a) Kā var zināt, ka Dievs un Kristus mīl cilvēci? b) Kāpēc mums jāapmeklē Jēzus nāves piemiņas pasākums?

⁵ Izpirkums pierāda, ka Dievs mīl pasauli, tas ir, cilvēci. (Jāņa 3:16.) Jēzus upuris apliecina, ka arī viņš mūs mīl. Pirms Jēzus kļuva par cilvēku, kad viņš bija Dieva palīgs, viņa ”prieks [bija] pie cilvēku bērniem”. (Sal. Pam. 8:30, 31.) Ja esam pateicīgi Dievam un viņa Dēlam, mēs apmeklēsim Jēzus nāves piemiņas pasākumu, paklausot norādījumam: ”To dariet, mani pieminot.” (1. Kor. 11:23—25.)

6. Kā būtu jāraugās uz maizi un vīnu, ko izmanto Atceres vakarā?

⁶ Kad Jēzus iedibināja Atceres vakaru, viņš sacīja par maizi: ”Tā ir mana miesa.” Par vīnu viņš teica: ”Tās ir manas ”līguma asinis”, kas tiks izlietas par daudziem.” (Marka 14:22—24.) Vai Jēzus maizi un vīnu brīnumainā kārtā pārvērta par savu miesu un asinīm? Nē, tā nebija. Jaunās pasaules tulkojumā 22. pantā ir atrodama zemsvītras piezīme, kurā norādīts, ka vārds ”ir” šeit lietots ar nozīmi ”simbolizē, nozīmē”. Tajā reizē, tāpat kā daudzās citās, Jēzus izmantoja simbolisku valodu. Tātad maize un vīns bija jāuzskata par Jēzus miesas un asins simboliem.

7. Ko simbolizē maize, kas tiek izmantota Atceres vakarā?

⁷ Tajā īpaši svarīgajā pasākumā 33. gadā Jēzus izmantoja neraudzētu maizi, kas bija palikusi pāri pēc Pashas mielasta. (2. Moz. 12:8.) Bībelē ar raugu dažkārt apzīmē kaut ko sabojātu vai grēcīgu. (Mat. 16:6, 11, 12; Lūk. 12:1.) Tātad būtiski bija tas, ka Jēzus paņēma neraudzētu maizi, jo tā bija piemērots viņa bezgrēcīgās miesas simbols. (Ebr. 7:26.) Šāda maize tiek lietota Atceres vakarā.

8. Ko Atceres vakarā simbolizē vīns?

⁸ Vīns, ko Jēzus pasniedza 33. gada 14. nīsānā, attēloja viņa asinis, gluži tāpat kā vīns Atceres vakarā mūsdienās. Golgātā, kas atradās Jeruzālemes tuvumā, Jēzus asinis tika izlietas ”grēku piedošanai”. (Mat. 26:28; 27:33.) Tā kā maize un vīns, kas tiek izmantoti Atceres vakarā, simbolizē Jēzus dārgo upuri, kas tika nests paklausīgo cilvēku labā, un mēs esam pateicīgi par mīlestību, ar kādu šis upuris tika dots, mums būtu personiski jāsagatavojas ikgadējai Kunga mielasta atzīmēšanai.

9. a) Kāpēc ir svarīgi lasīt Bībeli pēc grafika, kas paredzēts Atceres vakara laikam? b) Kāda ir jūsu attieksme pret izpirkumu?

⁹ Pirms Atceres vakara un pēc tā lasot Bībeli pēc grafika, kas atrodams brošūriņā Katru dienu pētīsim Rakstus, mēs varam pārdomāt, ko Jēzus darīja tieši pirms savas nāves. Tas mums palīdzēs sagatavoties Kunga mielastam. ”Mēs ļoti gaidām Atceres vakaru, un ar katru gadu tas iegūst arvien lielāku nozīmi mūsu dzīvē,” rakstīja kāda māsa. ”Es atceros, kā.. sava tēva bērēs es stāvēju kapličā un vairāk nekā jebkad iepriekš izjutu pateicību par izpirkuma upuri. [..] Es zināju visus Bībeles pantus, kur bija runāts par izpirkuma upuri, un pratu tos izskaidrot. Taču tikai tad, kad personiski izjutu skaudro nāves realitāti, es spēju no sirds novērtēt to, kas mūsu labā tiks paveikts ar dārgā izpirkuma upura palīdzību.” Gatavojoties Atceres vakaram, ir noderīgi pārdomāt, kā Jēzus upuris mūs var atbrīvot no grēka un nāves.

10. Kā Atceres vakara tuvošanās var ietekmēt mūsu kalpošanu?

¹⁰ Pirms Atceres vakara mēs varētu ieplānot kaut kādā veidā palielināt savu līdzdalību kalpošanā, piemēram, kalpot par palīgpionieriem. Aicinot uz Atceres vakaru Bībeles skolniekus un citus cilvēkus, mēs izjutīsim prieku, ko dod iespēja runāt par Dievu, viņa Dēlu un svētībām, kādas gaida visus, kas rīkojas pēc Jehovas prāta un viņu slavē. (Ps. 148:12, 13.)

11. Kādā ziņā daļa korintiešu iebaudīja Atceres vakara simbolus necienīgi?

¹¹ Gatavojoties Kunga mielastam, ir ieteicams pievērst uzmanību tam, ko apustulis Pāvils rakstīja kristiešu draudzei Korintā. (Nolasīt 1. Korintiešiem 11:27—34.) Pāvils norādīja, ka ikviens, kas ēd maizi un dzer no kausa necienīgi, ”grēko pret Kunga [Jēzus Kristus] miesu un asinīm”. Tāpēc svaidītajam kristietim vajag ”pārbaudīt sevi un atzīt, ka ir cienīgs”, un tikai pēc tam viņš drīkst iebaudīt simbolus. Pretējā gadījumā viņš ”pats sev izsaka spriedumu”. Savas nosodāmās rīcības dēļ daudzi korintieši bija ”vāji un slimi, un diezgan daudzi [bija] miruši” garīgā ziņā. Iespējams, daži pirms Atceres vakara vai tā laikā apēda un izdzēra tik daudz,  ka nespēja saglabāt ne skaidru prātu, ne garīgu modrību. Tā bija necienīga attieksme pret Atceres vakara simboliem, kas izraisīja Dieva neapmierinātību.

12. a) Ar ko Pāvils salīdzināja Atceres vakaru, un kā viņš brīdināja tos, kas iebauda simbolus? b) Kā cilvēkam, kas iebauda simbolus, jārīkojas, ja viņš ir izdarījis nopietnu grēku?

¹² Pāvils salīdzināja Atceres vakaru ar kopīgu mielastu un brīdināja tos, kas iebaudīja simbolus: ”Jūs nevarat dzert no Jehovas kausa un no dēmonu kausa; jūs nevarat ēst pie ”Jehovas galda” un pie dēmonu galda.” (1. Kor. 10:16—21.) Ja cilvēks, kas iebauda Kunga mielasta simbolus, ir izdarījis nopietnu grēku, viņam jāvēršas pēc garīgas palīdzības. (Nolasīt Jēkaba 5:14—16.) Ja šāds svaidītais ”nes augļus, kas atbilst grēku nožēlai”, tad nevar teikt, ka viņš, iebaudot Atceres vakara simbolus, nicinātu Jēzus upuri. (Lūk. 3:8.)

13. Kāpēc būtu labi lūgšanās runāt par cerību, ko mums ir devis Dievs?

¹³ Kad gatavojamies Atceres vakaram, būtu labi ar lūgšanām pārdomāt cerību, ko mums ir devis Dievs. Neviens Jehovas kalps un uzticīgs viņa Dēla sekotājs nevēlētos ar necieņu izturēties pret Jēzus upuri un iebaudīt Atceres vakara simbolus, ja nav pilnīgi skaidrs, ka viņš tiešām ir svaidītais kristietis. Bet kā noteikt, vai cilvēkam būtu vai nebūtu jāiebauda simboli?

14. Kāda saikne ir starp jauno līgumu un Atceres vakara simbolu iebaudīšanu?

¹⁴ Tie, kas pamatoti iebauda Atceres vakara simbolus, ir pilnīgi pārliecināti, ka ar viņiem ir slēgts jaunais līgums. Jēzus par vīnu sacīja: ”Šis kauss ir jaunais līgums, kura pamatā ir manas asinis.” (1. Kor. 11:25.) Ar pravieša Jeremijas starpniecību Dievs paredzēja, ka viņš noslēgs jaunu derību jeb līgumu, kas atšķirsies no bauslības līguma, kurš bija slēgts ar izraēliešiem. (Nolasīt Jeremijas 31:31—34.) Dievs ir slēdzis jauno līgumu ar garīgajiem izraēliešiem. (Gal. 6:15, 16.) Šis līgums ir apstiprināts ar Kristus upuri un stājies spēkā, pateicoties viņa izlietajām asinīm. (Lūk. 22:20.) Jēzus ir jaunā līguma starpnieks, un uzticīgie svaidītie, ar kuriem šis līgums ir slēgts, saņem mantojumu debesīs. (Ebr. 8:6; 9:15.)

15. Kas ir iekļauti līgumā par valstību, un kas viņus sagaida, ja viņi paliks uzticīgi?

¹⁵ Cilvēki, kam ir tiesības iebaudīt Atceres vakara simbolus, zina, ka viņi ir iekļauti līgumā par valstību. (Nolasīt Lūkas 12:32.) Tiem, kas kļuva par Jēzus svaidītajiem sekotājiem un bija līdzdalīgi viņa ciešanās, bija paredzēts valdīt kopā ar viņu debesīs. (Filip. 3:10.) Tā kā uzticīgie svaidītie ir uzņemti līgumā par valstību, viņi debesīs mūžīgi valdīs kopā ar Kristu. (Atkl. 22:5.) Viņi pamatoti iebauda simbolus Kunga mielastā.

16. Īsi paskaidrojiet, ko nozīmē vārdi no Romiešiem 8:15—17!

¹⁶ Atceres vakara simbolus drīkst iebaudīt tikai tie, kuriem gars liecina, ka viņi ir Dieva bērni. (Nolasīt Romiešiem 8:15—17.) Jāpievērš uzmanība, ka Pāvils lietoja aramiešu valodas vārdu ”Aba”, kas nozīmē ”tēvs”. Šādi bērns varēja uzrunāt savu tēvu, jo šajā vārdā apvienojās sirsnīgums, kādu izsaka vārds ”tētis”, un cieņas pilnā uzruna ”tēvs”. Tie, kas ir saņēmuši ”garu, ar kuru tiek pieņemti par dēliem”, ir Dieva bērni, kas piedzimuši no gara. Dieva gars kopā ar viņu garu dod liecību, ļaujot viņiem saprast,  ka viņi ir Jehovas svaidītie dēli. Runa nav par to, ka viņi vienkārši būtu zaudējuši interesi par dzīvi uz zemes. Viņi ir pārliecināti, ka viņi būs Jēzus līdzmantinieki debesu valstībā, ja vien paliks uzticīgi līdz nāvei. Mūsdienās uz zemes ir tikai atlikums no 144 tūkstošiem Kristus sekotāju, kuriem ”ir svaidījums no Svētā” — Jehovas. (1. Jāņa 2:20; Atkl. 14:1.) Viņa gars tiem liek saukt: ”Aba, Tēvs!” Tas liecina par ļoti tuvām attiecībām ar Dievu.

17. Kāda cerība ir svaidītajiem, un kā viņi to uztver?

¹⁷ Cerība dzīvot debesīs ieņem svarīgu vietu svaidīto kristiešu lūgšanās. Vārdus, kas Bībelē lasāmi par tiem, kuri ir ”apsolīti” debesu līgavainim, Jēzum Kristum, svaidītie attiecina uz sevi, un viņi gaida laiku, kad kļūs par daļu no Kristus ”līgavas”. (2. Kor. 11:2; Jāņa 3:27—29; Atkl. 21:2, 9—14.) Kad Dievs savos Rakstos pauž mīlestību pret saviem garīgajiem bērniem, viņi saprot, ka runa ir par viņiem. Un, kad Jehovas Rakstos ir doti norādījumi viņa svaidītajiem dēliem, svētais gars rosina svaidītos attiecināt šos norādījumus uz sevi un tiem paklausīt. Tā Dieva gars un viņu gars kopā liecina, ka viņiem ir cerība dzīvot debesīs.

18. Kāda cerība ir ”citām avīm”, un kā jūs to uztverat?

¹⁸ Savukārt tiem, kas pieder pie ”citu avju” ”lielā pulka”, Dievs ir piešķīris cerību dzīvot uz zemes. (Atkl. 7:9; Jāņa 10:16.) Viņi vēlas mūžīgi dzīvot paradīzē, un viņiem sagādā prieku pārdomāt, kas Bībelē stāstīts par to, kāda nākotnē būs dzīve uz zemes. Šie cilvēki gaida iespēju ”baudīt mieru papilnam” kopā ar savu ģimeni un citiem Dieva kalpiem. Viņi ilgojas pieredzēt laiku, kad vairs nebūs pārtikas trūkuma, nabadzības, ciešanu, slimību un nāves. (Ps. 37:10, 11, 29; 67:7; 72:7, 16; Jes. 33:24.) Cik lieliski būs sagaidīt tos, kas tiks piecelti no nāves un iegūs iespēju mūžīgi dzīvot uz zemes! (Jāņa 5:28, 29.) Ir brīnišķīgi domāt par cerību dzīvot uz zemes, ko ir devis Dievs. Lai gan cilvēki, kam ir šāda cerība, neiebauda simbolus, viņi apmeklē Atceres vakaru, paužot savu pateicību par Jēzus Kristus izpirkuma upuri.

19., 20. a) Kas ir vajadzīgs, lai cerība, ko mums ir devis Dievs, īstenotos? b) Kāpēc jūs apmeklēsiet Kunga mielastu?

¹⁹ Vienalga, vai mums ir cerība dzīvot debesīs vai uz zemes, tā noteikti īstenosies, ja mums būs ticība Dievam Jehovam, Jēzum Kristum un izpirkumam. Apmeklējot Atceres vakaru, mēs gūstam iespēju pārdomāt savu cerību, kā arī Jēzus nāves lielo nozīmi. Tāpēc apņemsimies būt starp tiem miljoniem cilvēku, kas ieradīsies uz Kunga mielastu piektdien, 2015. gada 3. aprīlī valstības zālēs un citās vietās visā pasaulē!

²⁰ Atceres vakara apmeklēšana var padziļināt mūsu pateicību par Jēzus izpirkuma upuri. Ja uzmanīgi klausīsimies runu, mūsos vairosies vēlēšanās apliecināt mīlestību saviem tuvākajiem, stāstot viņiem, ko esam uzzinājuši par Jehovas mīlestību un viņa izcilo nodomu, kurš saistīts ar cilvēkiem. (Mat. 22:34—40.) Darīsim visu, lai būtu klāt Kunga mielastā!