1. Pārliecinieties, ka uz Bībeli var paļauties
1. Pārliecinieties, ka uz Bībeli var paļauties
”Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai.” (2. Timotejam 3:16, LB-65r.)
KAS TO VAR KAVĒT? Daudzi uzskata, ka Bībele nav nekas vairāk kā cilvēku sarakstīta grāmata. Daži domā, ka tā nav vēsturiski precīza. Citi arī apgalvo, ka Bībele ir nepraktiska un novecojusi.
KĀ RĪKOTIES? Tie, kas apšauba Bībeles ticamību un noderību, bieži vien paši nemaz nav izpētījuši šo jautājumu. Viņi tikai atkārto, ko saka citi. Taču Bībelē izskan brīdinoši vārdi: ”Nesapratīgais visam tic, bet gudrais novēro un pārbauda savus soļus.” (Salamana Pamācības 14:15.)
Nav prātīgi akli ticēt tam, ko citi saka, labāk sekot paraugam, ko pirmajā gadsimtā rādīja senās Berojas iedzīvotāji. Viņi nevis tūlīt piekrita visam, ko citi viņiem stāstīja, bet pārbaudīja dzirdēto, ”meklēdami ik dienas rakstos, vai tas tā esot”. (Apustuļu darbi 17:11, LB-65r.) Īsumā aplūkosim divus iemeslus, kāpēc ir pamats ticēt tam, ka Bībele ir Dieva iedvesmota.
Bībele ir vēsturiski precīza. Laika gaitā daudzi skeptiķi ir apšaubījuši un joprojām turpina apšaubīt, ka Bībelē ir sniegta precīza informācija par vēsturiskām personām un vietām. Tomēr atkal un atkal fakti ir apstiprinājuši, ka skepticismam nav pamata un Bībelē atrodamās ziņas ir patiesas.
Piemēram, savulaik vēsturnieki apstrīdēja, ka Asīrijas valdnieks Sargons, kas pieminēts Jesajas grāmatas 20. nodaļas 1. pantā, ir reāla persona. Taču 19. gadsimta 40. gados arheoloģiskajos izrakumos tika atklāta šī ķēniņa pils. Tagad Sargons ir viens no vispazīstamākajiem asīriešu valdniekiem.
Arī Ponciju Pilātu, romiešu vietvaldi, kurš deva pavēli sodīt ar nāvi Jēzu Kristu, kritiķi ilgu laiku uzskatīja par izdomājumu. (Mateja 27:1, 22—24.) Taču 1961. gadā Izraēlā netālu no senās ostas pilsētas Cēzarejas tika atrasts akmens ar uzrakstu, kurā minēts Pilāta vārds un amats.
1999. gada 25. oktobrī preses izdevumā U.S.News & World Report par Bībeles vēsturisko precizitāti bija sacīts: ”Modernā arheoloģija apbrīnojamā veidā ir apstiprinājusi Vecās un Jaunās Derības vēsturisko kodolu, sagādājot faktu materiālu, kas apstiprina būtiskākās detaļas stāstos par izraēliešu patriarhiem, iziešanu no Ēģiptes, Dāvida dzimtu un Jēzus laiku.” Ticība Bībelei nav atkarīga no arheoloģiskiem pierādījumiem, tomēr ir loģiski gaidīt šādu vēsturisku precizitāti no grāmatas, kas ir Dieva iedvesmota.
Bībeles praktiskie padomi ir noderīgi visiem cilvēkiem neatkarīgi no viņu izcelsmes un sociālā stāvokļa. Jau ilgi pirms tam, kad cilvēki atklāja mikroorganismus un to lomu slimību izraisīšanā, Bībelē bija noteikti higiēnas pasākumi, kas arī mūsdienās tiktu atzīti par iedarbīgiem. (3. Mozus 11:32—40; 5. Mozus 23:13, 14.) Ja ģimenes locekļi savstarpējās attiecībās ievēro Bībeles padomus, ģimenes dzīve kļūst laimīgāka. (Efeziešiem 5:28—6:4.) Bībeles principi ir noderīgi arī darba attiecībās, jo tie māca darbiniekus būt godīgiem, bet darba devējus — saprātīgiem. (Efeziešiem 4:28; 6:5—9.) Bībeles padomu ievērošana sekmē arī mūsu garīgo un emocionālo veselību. (Salamana Pamācības 14:30; Efeziešiem 4:31, 32; Kolosiešiem 3:8—10.) Tieši tādiem arī ir jābūt padomiem, ja tos ir devis mūsu Radītājs.
KĀDS IR IEGUVUMS? Mācoties no Bībeles, arī tie, kam trūkst pieredzes, var iegūt dziļu gudrību. (Psalms 19:8.) Turklāt, ja mēs esam pārliecinājušies, ka uz Bībeli var paļauties, šī grāmata mums kļūst par nenovērtējamu palīgu, lai spertu nākamo soli ceļā uz stipru ticību.
Papildu informāciju var atrast grāmatas Ko patiesībā māca Bībele? * 2. nodaļā ”Bībele — grāmata no Dieva”.
[Zemsvītras piezīme]
^ 12. rk. Izdevuši Jehovas liecinieki.