Dažreiz šis vārds ir attiecināts uz vīriešiem, kas bija kastrēti. Bībeles laikos kastrāciju reizēm izmantoja kā soda veidu, turklāt mēdza kastrēt arī vergus un gūstekņus. Valdnieku namos uzticami kastrēti kalpotāji pārraudzīja nama daļu, kur mita sievietes, jeb harēmu. Piemēram, persiešu valdnieka Ahasvera (pēc visa spriežot, Kserksa I) sievas un blakussievas sargāja einuhi Hegajs un Šaašgazs. (Esteres 2:3, 14, LB-2012.)

Taču ne visi, uz kuriem Bībelē ir attiecināts vārds ”einuhs”, bija kastrāti. Daži zinātnieki apgalvo, ka šo vārdu lietoja arī plašākā nozīmē, apzīmējot amatpersonas, kam bija uzticēti pienākumi valdnieka galmā. Visticamāk, tieši šādā nozīmē par einuhu dažkārt ir saukts Ebedmelehs, kas palīdzēja Jeremijam, un vārdā neminēts etiopietis, kam sludināja Filips. Ebedmelehs acīmredzot bija augsta ranga ierēdnis, jo viņam bija tiesības runāt ar ķēniņu Cedekiju. (Jeremijas 38:7, 8, LB-2012.) Savukārt etiopietis, kas bija devies uz Jeruzālemi pielūgt Dievu, pārvaldīja ķēniņienes mantnīcu. (Apustuļu darbi 8:27, Jaunā Derība V. Strelēvica tulkojumā.)

Stāstot par nākotnē gaidāmo tiesu, Jēzus teica: ”Kad Cilvēka dēls ieradīsies savā godā.. ..viņš šķirs cilvēkus, tāpat kā gans šķir avis no āžiem.” (Mateja 25:31, 32.) Kāpēc senatnē gani šādi rīkojās?

Parasti pa dienu aitas un kazas ganījās laukā kopā. Naktī dzīvniekus turēja aplokā vai novietnē, lai tos pasargātu no plēsoņām un zagļiem, kā arī no aukstuma. (1. Mozus 30:32, 33; 31:38—40.) Pa nakti aitas un kazas nošķīra, lai kazas un āži, kas pēc dabas ir agresīvāki, nevarētu nodarīt kaitējumu rāmajām un pakļāvīgajām aitām, it īpaši aitu mātēm un jēriem. Enciklopēdijā All Things in the Bible (Par visu, kas ir Bībelē) ir teikts, ka aitas no kazām tika nošķirtas arī ”lecināšanas, grūsnības un atnešanās periodā, kā arī slaukšanas un cirpšanas laikā”. Tātad Jēzus savā ilustrācijā atsaucās uz ikdienas dzīves norisēm, kas viņa klausītājiem bija labi pazīstamas.