Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

 A2

Šī Bībeles tulkojuma iezīmes

Grieķu rakstu Jaunās pasaules tulkojums angļu valodā nāca klajā 1950. gadā, bet visa Bībele Jaunās pasaules tulkojumā tika izdota 1961. gadā. Šis tulkojums, kas tika veikts no oriģinālvalodām, bija gan precīzs, gan viegli lasāms. Kopš tā laika tas ir pārtulkots vairāk nekā 210 valodās, un to ir varējuši lasīt desmitiem miljonu cilvēku. Latviešu lasītājiem Grieķu rakstu Jaunās pasaules tulkojums kļuva pieejams 2011. gadā.

Laikam ejot, valodas mainās, tāpēc pusgadsimtu pēc tam, kad iznāca pirmais Jaunās pasaules tulkojuma izdevums angļu valodā, tika nolemts šo tulkojumu pārstrādāt, lai tas būtu viegli saprotams mūsdienu lasītājam. 2013. gadā iznāca Jaunās pasaules tulkojuma pārstrādātais angļu valodas izdevums, uz kuru ir balstīts šis tulkojums latviešu valodā. Darbā pie tā tika ievēroti tālāk minētie principi.

  • Mūsdienu lasītājam saprotama valoda. Piemēram, novecojušā vārda ”derība” vietā ir lietots vārds ”līgums” (1. Mozus 6:18; Jeremijas 31:31; Lūkas 22:20), vārda ”dzimums” vietā — ”pēcnācējs(-i)” (Galatiešiem 3:16), vārda ”pastarais” vietā — ”pēdējais” (Jāņa 6:44) un vārda ”soģis” vietā — ”tiesnesis” (1. Mozus 18:25; 2. Laiku 1:2). Arī vairāki reliģiski termini, kas daudziem vairs nav īsti saprotami, ir aizstāti ar mūsdienīgākiem vārdiem. Piemēram, vārdu ”pestīt” un ”pestītājs” vietā lietoti vārdi ”glābt” un ”glābējs” (Apustuļu darbi 4:12; 13:23; Romiešiem 10:10), vārda ”šķīstīt” vietā — ”attīrīt” (3. Mozus 16:19; 1. Jāņa 1:7) un vārda ”vecajs” vietā — ”vecākais” (Apustuļu darbi 14:23; 15:6).

  • Skaidri Bībeles jēdzieni. Jaunās pasaules tulkojuma izdevumos, kas nāca klajā pirms pārstrādātā izdevuma, daži jēdzieni nebija iztulkoti pietiekami skaidri, un lasītāji tos varēja pārprast. Piemēram, Bībelē ar ebreju vārdu šeōl un grieķu vārdu hāidēs ir apzīmēta simboliska vieta, kur nonāk mirušie. Ja tulkojumā lieto tikai šo vārdu tiešos pārcēlumus ”šeols” un ”hadess”, lasītājam, visticamāk, nekļūst skaidrs, ko tie nozīmē. Vārds ”šeols” nav plaši pazīstams, savukārt ”hadess” var asociēties ar sengrieķu mītos minēto pazemes valstību Aīdu (Hadesu). Tāpēc šajā izdevumā šeōl un hāidēs parasti ir tulkoti ar vārdu ”kaps”, lai pēc iespējas tuvāk atspoguļotu nozīmi, ar kādu šos vārdus ir lietojuši Bībeles sarakstītāji. (Psalms 16:10; Apustuļu darbi 2:27.)

    Agrākajos Jaunās pasaules tulkojuma izdevumos ebreju valodas vārds nefeš un grieķu psychē gandrīz visās vietās tika tulkoti ar vārdu ”dvēsele”. Tas lasītājam ļāva saprast, kā šie vārdi ir lietoti Dieva iedvesmotajā oriģināltekstā. Atkarībā no konteksta ar tiem ir apzīmēts cilvēks, dzīvnieks, cilvēka vai dzīvnieka dzīvība, arī kāre vai ēstgriba un pat miris cilvēks vai dzīvnieks. Tā kā latviešu vārda ”dvēsele” nozīme nav tik plaša, šajā izdevumā nefeš un psychē ir tulkoti pēc jēgas. (1. Mozus 1:20; 2:7; 3. Mozus 19:28; Psalms 89:48; Sālamana pamācības 16:26; Mateja 6:25.)

    Grieķu vārds stauros daudzos Bībeles tulkojumos ir tulkots ”krusts”, bet Jaunās pasaules tulkojumā — ”moku stabs”. Nav nekāda pamata uzskatīt, ka ar grieķu vārdu stauros Bībelē būtu apzīmēts krusts, līdzīgs tiem, ko pagāni izmantoja par reliģisku simbolu jau daudzus gadsimtus pirms Kristus. Klasiskajā grieķu valodā vārds stauros nozīmēja vertikālu stabu, mietu vai pāli. Dieva iedvesmotie Grieķu rakstu sarakstītāji izmantoja t.s. ”kopīgo” grieķu valodu jeb koinē, un viņi vārdu stauros lietoja ar tādu pašu nozīmi kā klasiskajā grieķu valodā, proti, ar to viņi apzīmēja vienkāršu mietu vai stabu bez jebkāda šķērskoka. (Mateja 27:32; Marka 15:30.) Bībeles sarakstītāji, pieminot soda rīku, pie kura tika pienaglots Jēzus, izmantoja arī vārdu xylon, kas apstiprina, ka tas bija vertikāls stabs bez šķērskoka, jo tieši tāda ir xylon nozīme šādā lietojumā. (Apustuļu darbi 5:30; Galatiešiem 3:13; 1. Pētera 2:24.) Tātad gan stauros, gan xylon nozīmē stabu, nevis krustu. Tulkojot stauros ar vārdiem ”moku stabs”, šī grieķu vārda nozīme tiek atspoguļota pilnībā, jo tas ir izmantots arī par simbolisku apzīmējumu Jēzus sekotāju ciešanām, mokām un negodam. (Mateja 16:24.)

Citas šī tulkojuma iezīmes

Šajā Bībeles tulkojumā ir iekļauts vairāk nekā 5000 zemsvītras piezīmju, kuras var iedalīt šādās kategorijās:

  • ”Vai” un ”Jeb” Cits ebreju, aramiešu vai grieķu teksta tulkojuma variants, kurā ietvertā doma ir līdzīga pamatvariantā lasāmajai. Dažreiz ir minēts attiecīgā vārda sinonīms, piemēram, lai uzsvērtu citu nozīmes aspektu. (1. Mozus 1:2; 3. Mozus 11:17.)

  • ”Vai, iesp.” Cits iespējams oriģinālvalodas vārda vai frāzes tulkojuma variants, kurā ietvertā doma atšķiras no tās, kas lasāma pamatvariantā. (1. Mozus 21:6; Zaharjas 14:21.)

  • ”Burt.” Attiecīgā ebreju, aramiešu vai grieķu valodas vārda vai frāzes burtisks tulkojums. (1. Mozus 11:1; Mateja 6:12.)

  • Paskaidrojošas piezīmes Sniegta papildinformācija, piemēram: minēta īpašvārdu nozīme (1. Mozus 3:17; 2. Mozus 15:23) vai senajās mērvienībās izteikto lielumu mūsdienu ekvivalenti (1. Mozus 6:15); paskaidrots, uz ko attiecas vietniekvārds (Jeremijas 6:27); norādīts, ka sīkāka informācija atrodama skaidrojošajā vārdnīcā vai kādā no pielikumiem (1. Mozus 37:35; Mateja 1:20; 5:22).

Šī izdevuma sākumā ir lasāms ”Bībeles lasītāja ceļvedis”, kas palīdz gūt priekšstatu par Bībeles pamatmācībām. Pirms katras Bībeles grāmatas ir lasāms tās satura pārskats ar norādēm uz pantiem. Bībeles tekstam seko Bībeles grāmatu saraksts, Bībeles vārdu alfabētiskais rādītājs, skaidrojošā vārdnīca un pielikumi. Vārdnīcā ir īsi paskaidroti Bībelē lietoti vārdi un izteicieni, kas daļai lasītāju varētu būt sveši. Pielikumam A ir šādas daļas: ”Bībeles tulkošanas principi”, ” Šī Bībeles tulkojuma iezīmes”, ”Kā Bībele ir nonākusi līdz mūsdienām”, ”Dieva personvārds Ebreju rakstos”, ”Dieva personvārds Grieķu rakstos”, ”Jūdas un Izraēla pravieši un ķēniņi” un ”Jēzus dzīve uz zemes”. Pielikumā B ir ietvertas kartes, tabulas un cita Bībeles pētīšanai noderīga informācija.

Katras Bībeles lappuses centrālajā slejā ir atrodamas norādes uz paralēlām Rakstu vietām (kopskaitā apmēram 60 tūkstoši). Ar tām tiek norādīts, ka starp attiecīgajiem pantiem pastāv saistība. Piemēram, paralēlajā Rakstu vietā var būt lasāms tā paša notikuma izklāsts citā Bībeles grāmatā, minēts līdzīgs notikums, lasāms pravietojums par attiecīgo notikumu vai pravietojuma piepildījums, izteikta līdzīga doma, lasāms teksts, kas tiek citēts, rodams kāds paskaidrojums, redzams likuma vai principa izmantojums vai sniegta vēsturiska, biogrāfiska vai ģeogrāfiska informācija. Izpētot centrālajās slejās norādītos pantus, kļūst skaidri redzama 66 Bībeles grāmatu savstarpējā saskaņa, kas pierāda, ka tās visas kopā veido vienu grāmatu, kuru ir iedvesmojis Dievs.