Jesajas 43:1—28
43 Tā saka Jehova,kurš radījis tevi, Jēkab, veidojis tevi, Izraēl:+”Nebaidies — es tevi esmu izpircis!+
Es tevi saucu vārdā,tu esi mans.
2 Kad tu iesi cauri ūdeņiem, es būšu ar tevi,+un, kad tu šķērsosi upes, straume tevi neaizraus.+
Kad tu dosies cauri ugunij, tu pat neapdegsi,liesmas tevi nesvilinās.
3 Jo es esmu Jehova, tavs Dievs,Izraēla Svētais, tavs Glābējs.
Es atdevu Ēģipti, lai tevi izpirktu,Etiopiju un Sebu iemainīju pret tevi.
4 Tu man esi dārgs,+es tevi esmu pagodinājis un tevi mīlu,+tāpēc es atdošu tautas par tevi,ļaudis — par tavu dzīvību.
5 Nebīsties — es esmu ar tevi!+
Es atvedīšu tavus pēcnācējus no austrumiemun ataicināšu tevi no rietumiem.+
6 Ziemeļiem es teikšu: ”Atdodiet tos!”+un dienvidiem pavēlēšu: ”Atlaidiet tos!
Atvediet no tālienes manus dēlus un no zemes malām — manas meitas,+
7 visus, kas nosaukti manā vārdā,+ko esmu radījis savam godam,pats veidojis, savām rokām darinājis.”+
8 Atvediet ļaudis, kas ir akli, lai gan tiem ir acis,kas ir kurli, lai gan tiem ir ausis!+
9 Lai visas tautas sanāk vienuviet,lai ciltis sapulcējas vienkopus!+
Vai tie* var pastāstīt, kas notiks drīzumā?+
Kurš no tiem var to pateikt?
Lai tie uzaicina savus lieciniekus un pierāda savu taisnību,un lai visi klausās un apstiprina: ”Tā ir taisnība!””+
10 ”Jūs esat mani liecinieki,”+ saka Jehova,”mans kalps, ko esmu izraudzījies,+lai jūs mani pazītu un man ticētu,un saprastu, ka es vienmēr palieku tas pats.+
Pirms manis nav bijis Dievaun arī pēc manis nebūs.+
11 Es! Es esmu Jehova,+ nav cita glābēja!”+
12 ”Es pavēstīju, kas notiks,es jūs izglābu un darīju ļaudīm to zināmu,kad jums nebija svešu dievu.+
Jūs esat mani liecinieki,” saka Jehova, ”un es esmu Dievs.+
13 Es vienmēr palieku tas pats.+
No manām rokām neviens neko nevar izraut.+
Kurš mani var kavēt, kad es ko daru?”+
14 Jehova, jūsu Izpircējs,+ Izraēla Svētais,+ saka tā:”Jūsu dēļ es sūtīšu uz Babilonu karaspēku un noņemšu vārtiem aizšaujamos;+haldieši savos kuģos izmisumā vaimanās.+
15 Es esmu Jehova, jūsu Svētais,+ Izraēla tautas Radītājs,+ jūsu Ķēniņš.”+
16 Tā saka Jehova,kas pašķir ceļu cauri jūraiun taku cauri mutuļojošiem ūdeņiem,+
17 kas raida cīņā kaujas ratus un zirgus,+karaspēku un varonīgus karotājus:”Tie gulsies un vairs necelsies.+
To dzīvību izdzēsīs, nodzēsīs kā degošu dakti.”
18 ”Nekavējieties domās pie tā, kas bijis,kas noticis agrākajos laikos!
19 Lūk, es daru kaut ko jaunu,+tas sākas jau tagad —vai jūs to nemanāt?
Cauri tuksnesīgai zemei es izveidošu ceļu,+un tuksnesī plūdīs upes.+
20 Mani godās lauka zvēri,šakāļi un strausi,jo es sagādāšu ūdeni tuksnesīgā zemēun upes tuksnesī,+lai varētu dzert mana tauta, mani izredzētie,+
21 tauta, ko es izveidoju, lai tā būtu manaun lai tā mani slavētu.+
22 Bet tu neesi mani piesaucis, Jēkab,+jo es tev esmu apnicis, Izraēl!+
23 Tu neesi nesis aitas dedzināmajam upurimun neesi godājis mani ar upuriem.
Es tevi nespiedu nest man dāvanas,un prasība kvēpināt vīraku taču nebija apgrūtinoša.+
24 Tu nepirki man kalmes*un neiepriecināji mani ar upuru taukiem.+
Tu ar saviem grēkiem man esi kļuvis par smagu nastu,un tavi nodarījumi man ir apnikuši.+
25 Es izdzēšu tavus pārkāpumus*,+ es tos izdzēšu sevis paša dēļ.+
Tavus grēkus es nepieminēšu.+
26 Atgādini man, ja esmu ko piemirsis, un tad tiesāsimies!
Aizstāvies! Pierādi savu taisnību!
27 Tavs sentēvs grēkoja,un tavi pārstāvji* ir sacēlušies pret mani.+
28 Tāpēc svētās vietas dižmanīgie vīri manās acīs kļūs aptraipīti.
Es nodošu Jēkabu iznīcībai,un Izraēlam būs jāuzklausa apvainojumi.+
Zemsvītras piezīmes
^ Acīmredzot domāti viltus dievi.
^ Vai ”smaržīgas niedres”.
^ Vai ”tavu dumpošanos”.
^ Iesp., domāti bauslības skolotāji.
