Jozuas 6:1—27
6 Bet Jērika bija cieši noslēgta, un neviens negāja ne iekšā, ne ārā, jo pilsētas iedzīvotāji baidījās no izraēliešiem.+
2 Tad Jehova uzrunāja Jozuu: ”Jēriku, tās ķēniņu un tās varenos karotājus es esmu nodevis tavās rokās.+
3 Lai visi jūsu karavīri sešas dienas pēc kārtas vienreiz dienā apsoļo apkārt pilsētai.
4 Septiņi priesteri lai iet pa priekšu šķirstam ar septiņiem auna ragiem. Bet septītajā dienā soļojiet ap pilsētu septiņas reizes, un priesteri lai pūš ragus.+
5 Kad jūs sadzirdēsiet gari stieptu pūtienu, lai visi izkliedz skaļu kaujas saucienu. Tad pilsētas mūri sagrūs,+ un karavīri lai metas uz priekšu un dodas iekšā.”
6 Sasaucis priesterus, Jozua, Nūna dēls, tiem sacīja: ”Ņemiet līguma šķirstu, un lai septiņi priesteri iet pa priekšu Jehovas šķirstam ar septiņiem auna ragiem.”+
7 Karavīriem viņš pavēlēja: ”Soļojiet ap pilsētu, un lai Jehovas šķirstam pa priekšu iet bruņotu vīru vienība.”+
8 Un, kā Jozua bija licis, septiņi priesteri devās ceļā, pūzdami septiņus auna ragus Jehovas priekšā, un Jehovas līguma šķirsts tika nests aiz viņiem.
9 Pa priekšu priesteriem, kas pūta ragus, soļoja bruņota vienība, un aizmugurējais pulks sekoja šķirstam, ragiem nemitīgi skanot.
10 Jozua tautai bija pavēlējis: ”Nekliedziet, esiet pavisam klusi! Lai ne vārds nenāk no jūsu mutes līdz brīdim, kad es teikšu: ”Kliedziet!”, un tad jums jākliedz.”
11 Tā Jehovas šķirstu vienu reizi apnesa apkārt pilsētai, un pēc tam ļaudis atgriezās nometnē un pārlaida tur nakti.
12 Nākamajā rītā Jozua agri piecēlās, un priesteri atkal paņēma Jehovas šķirstu.+
13 Septiņi priesteri, pūzdami septiņus auna ragus, gāja Jehovas šķirstam pa priekšu, pirms viņiem soļoja bruņoti vīri, un aizmugurējais pulks sekoja Jehovas šķirstam, ragiem nemitīgi skanot.
14 Arī otrajā dienā tie vienu reizi apsoļoja apkārt pilsētai un pēc tam atgriezās nometnē. Tā viņi darīja sešas dienas.+
15 Septītajā dienā viņi piecēlās rītausmā un tādā pašā veidā soļoja apkārt pilsētai septiņas reizes. Tā bija vienīgā diena, kad viņi ap to apsoļoja septiņas reizes.+
16 Septītajā reizē, kad priesteri pūta ragus, Jozua ļaudīm pavēlēja: ”Kliedziet,+ jo Jehova šo pilsētu ir atdevis jums!
17 Lai tā tiek pilnīgi iznīcināta* kopā ar visu, kas vien tur ir:+ tas viss pieder Jehovam! Tikai prostitūtu Rahābu+ un tos, kas ir pie viņas namā, atstājiet dzīvus, jo viņa paslēpa mūsu izlūkus.+
18 Taču sargieties no tā, kas ir nododams iznīcībai,+ — neiekārojiet un neņemiet neko, kas ir jāiznīcina,+ citādi jūs pakļausiet iznīcībai Izraēla nometni un iegrūdīsiet to postā.+
19 Bet viss sudrabs un zelts, kā arī vara un dzelzs lietas ir svētums, kas pieder Jehovam.+ Tam jānonāk Jehovas dārgumu krātuvē.”+
20 Tad ļaudis kliedza, ragiem skanot.+ Un, tiklīdz tie, izdzirdējuši raga skaņu, izkliedza kaujas saucienu, pilsētas mūri sagruva,+ karavīri metās uz priekšu un ieņēma pilsētu.
21 Viņi pilnībā iznīcināja itin visus, kas tur bija, nonāvēdami ar zobenu gan vīriešus, gan sievietes, gan jaunus, gan vecus, gan vēršus, aitas un ēzeļus.+
22 Abiem vīriem, kas bija gājuši izlūkos, Jozua sacīja: ”Ejiet uz prostitūtas namu un izvediet no turienes šo sievieti un visus, kas ir pie viņas, kā jūs viņai esat zvērējuši.”+
23 Tad izlūki izveda ārā Rahābu, viņas tēvu un māti, viņas brāļus un visus, kas bija pie viņas. Tie izveda ārā visus viņas radiniekus+ un aizveda uz drošu vietu ārpus Izraēla nometnes.
24 Viņi pilnībā nodedzināja pilsētu, bet sudrabu un zeltu, kā arī vara un dzelzs lietas nodeva Jehovas nama dārgumu krātuvē.+
25 Bet prostitūtu Rahābu, viņas tēva saimi un visus, kas bija pie viņas, Jozua atstāja dzīvus,+ un Rahāba dzīvo starp izraēliešiem līdz šai dienai,+ jo viņa bija paslēpusi vīrus, ko Jozua bija sūtījis izlūkot Jēriku.+
26 Tolaik Jozua izteica šādu lāstu*: ”Lai nolādēts Jehovas priekšā tas vīrs, kas no jauna uzcels Jēriku! Ar sava pirmdzimtā dzīvību viņš samaksās par tās pamatiem un ar jaunākā dēla dzīvību — par vārtiem!”+
27 Jehova bija ar Jozuu,+ un viņa slava izplatījās pa visu zemi.+
Zemsvītras piezīmes
^ Sk. ”iznīcināt, veltīt bez nosacījumiem” skaidrojošajā vārdnīcā.
^ Vai, iesp., ”lika ļaudīm izteikt šādu lāstu”.