Rutes 4:1—22
4 Boāss aizgāja un apsēdās pilsētas vārtos.+ Un, kad garām gāja radinieks, ko Boāss bija pieminējis,+ viņš tam uzsauca: ”Panāc šurp* un apsēdies!” Šis vīrs pienāca un apsēdās.
2 Pēc tam Boāss paaicināja desmit no pilsētas vecākajiem+ un lūdza: ”Apsēdieties šeit!”, un arī tie apsēdās vārtos.
3 Tad Boāss radiniekam+ sacīja: ”Naomija, kas ir atgriezusies no Moābas,+ pārdod tīruma gabalu, kas piederēja mūsu radiniekam Elimeleham.+
4 Es nospriedu, ka man tev tas jāpasaka un jāpiedāvā pilsētas iedzīvotāju un manas tautas vecāko klātbūtnē šo tīrumu atpirkt.+ Ja tu gribi, tad pērc, bet, ja ne, tad pasaki man, lai es zinu, jo tu esi tas, kuram ir izpirkšanas tiesības, bet es esmu nākamais pēc tevis.” Radinieks atbildēja: ”Labi, es pirkšu.”+
5 Tad Boāss piebilda: ”Bet ņem vērā, ka, pirkdams zemi no Naomijas, tu to pirksi arī no mirušā atraitnes, moābietes Rutes, lai saglabātu mirušā vārdu viņa mantojumam.”+
6 To dzirdot, radinieks sacīja: ”Tad gan es to nevaru pirkt, citādi es izpostīšu pats savu mantojumu. Izmanto manas izpirkšanas tiesības un pērc šo zemi pats, jo es to nevaru.”
7 Agrākos laikos saistībā ar izpirkšanas tiesībām un maiņu Izraēlā pastāvēja šāds paradums: lai apstiprinātu vienošanos, cilvēks, kas slēdza darījumu, novilka sandali+ un iedeva to otram.
8 Tāpēc, pateicis Boāsam: ”Pērc to pats!”, radinieks novilka sandali.
9 Tad Boāss sacīja vecākajiem un pārējiem ļaudīm: ”Jūs esat liecinieki,+ ka es pērku no Naomijas visu, kas piederēja Elimeleham, Kiljonam un Mahlonam.
10 Es arī ņemu par sievu moābieti Ruti, Mahlona atraitni, lai saglabātu mirušā vārdu viņa mantojumam+ un lai viņa vārds neizzustu viņa radu vidū un viņa pilsētā. Jūs tam esat liecinieki.”+
11 Tad vecākie un visi pārējie, kas bija sanākuši pie pilsētas vārtiem, teica: ”Mēs esam liecinieki! Lai to sievu, kas ieiet tavā namā, Jehova padara līdzīgu Rāhelei un Leai, no kurām cēlās Izraēla tauta!+ Kļūsti dižens Efrātā,+ un lai tavs vārds tiek daudzināts Betlēmē!+
12 Lai to pēcnācēju dēļ, kurus Jehova tev no viņas dos, tava dzimta kļūst kā Pereca,+ Tamāras un Jūdas dēla, dzimta!”+
13 Tā Boāss apprecēja Ruti. Viņam ar to bija tuvība, un ar Jehovas svētību Rute ieņēma bērnu un dzemdēja dēlu.
14 Tad sievietes sacīja Naomijai: ”Lai slavēts Jehova, kas tevi šodien nav atstājis bez izpircēja! Šī bērna vārds lai tiek daudzināts Izraēlā!
15 Viņš tev ir atdevis dzīvesprieku, un viņš gādās par tevi vecumdienās — viņu taču ir dzemdējusi tava vedekla, kas tevi mīl+ un kas tev ir labāka par septiņiem dēliem!”
16 Paņēmusi bērnu uz rokām, Naomija to piekļāva pie krūtīm, un viņa par to rūpējās.
17 Kaimiņienes deva bērnam vārdu. Viņas teica: ”Dēls ir piedzimis Naomijai,” un nosauca to par Obedu.+ Tas ir Dāvida tēva Isaja+ tēvs.
18 Šie ir Pereca+ pēcnācēji*: Perecam piedzima Hecrons,+
19 Hecronam piedzima Rāms, Rāmam piedzima Aminadabs,+
20 Aminadabam+ piedzima Nahšons, Nahšonam piedzima Salmons,
21 Salmonam piedzima Boāss, Boāsam piedzima Obeds,
22 Obedam piedzima Isajs,+ un Isajam piedzima Dāvids.+
Zemsvītras piezīmes
^ Vai ”Panāc šurp, tāds un tāds”. Šī cilvēka vārds apzināti nav minēts.
^ Burt. ”paaudzes”.
