Nosakiet prioritātes. ”Pārliecinieties, kas ir svarīgākais,” teikts Bībelē. (Filipiešiem 1:10.) Sastādiet sarakstu ar svarīgiem vai steidzamiem darbiem. Turklāt atcerieties, ka ne viss, kas ir svarīgs (piemēram, jānopērk pārtika), ir neatliekams, bet tas, kas šķiet neatliekams (piemēram, iemīļotas televīzijas pārraides skatīšanās), varbūt nemaz nav svarīgs.

Domājiet uz priekšu. ”Ja cirvis kļuvis truls un to neuzasina, būs jātērē vairāk spēka. Bet gudrība palīdz gūt panākumus,” ir lasāms Pulcētāja 10:10. Tāpat kā strādnieks, kas regulāri uzasina cirvi, netērē savu spēku veltīgi, cilvēks, kas domā uz priekšu, neizšķiež savu laiku. Nebūtiskas lietas, kas tikai prasa laiku un spēku, atlieciet uz vēlāku laiku vai arī nedariet tās vispār. Ja jums kaut ko izdodas paveikt ātrāk, nekā bija plānots, un jums parādās brīvs laiks, ķerieties pie nākamā darba, kas ir jūsu sarakstā. Ja domāsiet uz priekšu, jūs būsiet kā gudrs strādnieks, kura cirvis ir allaž ass, un izmantosiet laiku lietderīgi.

Vienkāršojiet dzīvi. Iemācieties atteikties no tā, kas nav svarīgs vai kas tikai atņem laiku. Ja centīsieties paspēt pārāk daudz, jūs izjutīsiet nevajadzīgu stresu un jums nebūs nekāda prieka par dzīvi.

Atlikšana uz vēlāku laiku un neizlēmība. ”Kas vēro vēju, netiks līdz sēšanai, un, kas raugās mākoņos, netiks līdz pļaušanai.” (Pulcētājs 11:4.) Paradumu novilcināt visu līdz pēdējam brīdim var saukt par ”laika zagli” — laiks ir pagājis, bet darbi tā arī nav izdarīti. Ja zemnieks gaidīs ideālus laikapstākļus, viņš tā arī netiks līdz sēšanai un pļaušanai. Kaut kas līdzīgs var notikt ar mums, ja vilcināmies pieņemt lēmumus tāpēc, ka nevaram dzīvē visu paredzēt, vai ja atliekam lēmumu pieņemšanu līdz brīdim, kad būsim visu smalki izpētījuši un noskaidrojuši. Tiesa, pirms pieņemam svarīgus lēmumus, mums jautājums ir rūpīgi jāizpēta un viss kārtīgi jāapsver. ”Prātīgais apdomā ik soli,” teikts Sālamana pamācībās 14:15. Taču jāpatur prātā, ka visu paredzēt nav iespējams. (Pulcētājs 11:6.)

Perfekcionisms. ”Gudrība, kas nāk no augšas [no Dieva], ..ir.. saprātīga,” var lasīt Jēkaba 3:17. Protams, ir slavējami, ja cilvēks visu grib izdarīt labi. Bet, ja latiņa būs pacelta pārāk augstu, mēs piedzīvosim vienīgi vilšanos. Lūk, piemērs, kas to ilustrē. Ikvienam, kas apgūst jaunu valodu, jārēķinās ar to, ka viņš kļūdīsies, un jābūt gatavam mācīties no savām kļūdām. Bet perfekcionistu šausmina doma, ka viņš kaut ko var pateikt nepareizi, un tas apgrūtina jaunas valodas apguvi. Daudz labāk ir, ja mēs negaidām no sevis pārāk daudz. ”Gudrība piemīt pazemīgajiem,” teikts Sālamana pamācībās 11:2. Pazemīgs cilvēks pārlieku neuztraucas, ko par viņu domā citi, un reizēm var arī pasmieties par sevi.

Atrodiet līdzsvaru starp darbu un atpūtu. ”Labāk sauja miera nekā abas rokas pilnas pūļu un vēja ķeršanas.” (Pulcētājs 4:6.) Darbaholiķim bieži vien ir ”abas rokas pilnas pūļu”, bet viņš neizbauda savu pūļu augļus, jo tam neatliek ne laika, ne spēka. Turpretī sliņķim, tēlaini izsakoties, ”abas rokas” ir pilnas ar ”mieru”, un viņš dārgo laiku izšķērdē. Bībele mudina saglabāt līdzsvaru — čakli strādāt un tad priecāties par darba augļiem. Prieks par paveikto ir Dieva dāvana. (Pulcētājs 5:19.)

Neatraujiet laiku miegam. Viens no Bībeles sarakstītājiem sacīja: ”Mierā es apgulšos un iemigšu!” (Psalms 4:8.) Lielākajai daļai pieaugušo ir jāguļ astoņas stundas, lai fiziski un emocionāli viņi justos labi un lai arī viņu prāts labi darbotos. Ja cilvēks guļ pietiekami, viņam ir viegli koncentrēt uzmanību un iegaumēt informāciju, līdz ar to viņam ir viegli mācīties. Bet, ja viņš ir neizgulējies, mācīties ir grūti, vājinās viņa uzmanība, viņš pieļauj kļūdas un ir viegli aizkaitināms.

Izvirziet sasniedzamus mērķus. ”Labāk izbaudīt to, ko acis redz, nevis dzīties pēc tukšām iegribām.” (Pulcētājs 6:9.) Ko nozīmē šie vārdi? Gudrs cilvēks nepadodas savām iegribām, kas dažkārt ir pat nepiepildāmas. Viņš neuzķeras uz mārketinga trikiem un viegli pieejamu kredītu piedāvājumiem. Viņš cenšas būt apmierināts ar to, ko viņa ”acis redz”, proti, ar to, kas ir reāli sasniedzams.

Padomājiet, ko jūs uzskatāt par vērtīgu. Vērtības ir mēraukla, pēc kuras var noteikt, kas ir labs un svarīgs. Ja dzīvi salīdzina ar bultu, tad jūsu vērtības ir tās, kas nosaka šīs bultas virzienu. Pareizas vērtības palīdz pieņemt gudrus lēmumus un izmantot savu laiku vislabākajā veidā. Bet kā izvēlēties patiesas vērtības, pēc kurām vadīties? Daudziem šajā ziņā autoritāte ir Bībele, jo viņi ir pārliecinājušies, ka tajā ir ietverta dziļa gudrība. (Sālamana pamācības 2:6, 7.)

Visaugstāk vērtējiet mīlestību. Mīlestība ”visus vieno pilnīgā saskaņā”, teikts Bībelē. (Kolosiešiem 3:14.) Lai cilvēks būtu patiesi laimīgs, viņam ir jāmīl un jājūtas mīlētam, un īpaši svarīgi tas ir ģimenē. Tie, kas neņem vērā šo faktu un par galveno dzīvē uzskata mantu vai karjeru, nekad nejutīsies īsti laimīgi. Ne velti Bībelē mīlestībai ir piešķirta ļoti liela nozīme un Bībelē tā ir pieminēta simtiem reižu. (1. Korintiešiem 13:1—3; 1. Jāņa 4:8.)

Atvēliet laiku garīgām nodarbēm. Kādam vīrietim, vārdā Džefs, bija mīloša sieva un divi jauki bērni, uzticami draugi un paramediķa darbs, kas viņam sagādāja lielu gandarījumu. Diemžēl darbā viņš bieži sastapās ar ciešanām un nāvi. ”Vai tiešām tādai ir jābūt cilvēka dzīvei?” viņš domāja. Bet reiz viņa rokās nonāca Jehovas liecinieku literatūra, un tajā viņš atrada Bībeles atbildi uz savu jautājumu.

Kad Džefs sievai un bērniem pastāstīja, ko ir uzzinājis, arī viņi ieinteresējās par Bībeles vēsti, un visa ģimene sāka mācīties Bībeli. Iedziļināšanās Bībelē bagātināja viņu dzīvi, turklāt viņi iemācījās izmantot laiku vislabākajā veidā. Viņi arī ieguva brīnišķīgu cerību — cerību dzīvot mūžīgi pasaulē, kurā vairs nebūs ciešanu un nekā tāda, kas laupa dzīvei jēgu. (Atklāsmes 21:3, 4.)

Šis gadījums liek atcerēties Jēzus Kristus vārdus: ”Laimīgi tie, kas apzinās savas garīgās vajadzības.” (Mateja 5:3.) Noteikti ir vērts atvēlēt nedaudz laika savu garīgo vajadzību apmierināšanai. Tikai tā jūs iegūsiet gudrību, kas jums palīdzēs pēc iespējas labāk izmantot ikkatru sava mūža dienu.