MILJONIEM kristiešu ir izlēmuši nesvinēt Ziemassvētkus. Ko viņi domā par savu lēmumu? Vai viņiem ir sajūta, ka kaut kas nozīmīgs ir izsvītrots no viņu dzīves? Vai viņu bērni jūtas tā, it kā viņiem būtu kaut kas atņemts? Uzziniet, ko par to saka Jehovas liecinieki no dažādām zemēm.

Jēzus Kristus pieminēšana. ”Es nekad neesmu bijusi apzinīga baznīcā gājēja. Ja aizgāju, tad tikai Ziemassvētkos un Lieldienās. Un arī šie svētki man nesaistījās ar Jēzu Kristu. Tagad, kad esmu kļuvusi par Jehovas liecinieci, es vairs nesvinu Ziemassvētkus. Toties divreiz nedēļā apmeklēju draudzes sapulces valstības zālē un pat mācu citiem, kas Bībelē ir teikts par Jēzu.” EVA, AUSTRĀLIJA.

Dāvināšanas prieks. ”Ir tik forši saņemt negaidītas dāvanas. Man patīk pārsteigumi! Man arī patīk zīmēt un taisīt kartītes, ko dāvināt citiem, jo es gribu viņus iepriecināt. Un tad man pašam arī ir prieks!” RŪBENS, ZIEMEĻĪRIJA.

Labi darbi. ”Mēs gatavojam maltītes ticības biedriem, kas ir slimi. Dažreiz mēs aiznesam ziedus vai gabaliņu kūkas, vai mazu dāvaniņu, lai viņus iepriecinātu. Mums ļoti patīk to darīt, turklāt mēs viņus varam apciemot, negaidot kādu īpašu datumu.” EMĪLIJA, AUSTRĀLIJA.

Ģimenes kopā būšana. ”Kad mēs satiekamies ģimenes pulkā, bērni mierīgā gaisotnē var iepazīt savas tantes un onkuļus, vecvecākus, brālēnus un māsīcas. Mums nav obligāti jāsapulcējas kopā noteiktā datumā, un tas krietni mazina stresu, bez tam mūsu radinieki var būt pārliecināti, ka mēs viņus apciemojam tāpēc, ka mīlam viņus.” VENDIJA, KAIMANU SALAS.

Miers. ”Ziemassvētku laikā ir tik daudz kas jāpagūst, ka reti kurš domā par mieru. Tagad, kad esmu uzzinājusi, kāda dzīve cilvēkiem ir apsolīta Bībelē, es izjūtu īstu mieru un atvieglojumu, jo esmu pārliecināta, ka maniem bērniem būs brīnišķīga nākotne.” SANDRA, SPĀNIJA.