PAR ko jūs domājat, dzirdot vārdus ”dvēsele” un ”gars”? Daudzi uzskata, ka šie vārdi apzīmē kaut ko neredzamu un nemirstīgu, kas atrodas mūsos. Pēc viņu domām, nāves brīdī cilvēka neredzamā daļa pamet ķermeni un turpina dzīvot. Tā kā šāds viedoklis ir plaši izplatīts, daudzi ir pārsteigti, uzzinot, ka Bībelē nekas tāds nav mācīts. Kas tad īsti Dieva Rakstos ir teikts par dvēseli un garu?

Vispirms pievērsīsim uzmanību dvēselei. Kā jūs varbūt atceraties, Bībele ir sarakstīta galvenokārt senebreju un sengrieķu valodā. Runājot par dvēseli, Bībeles sarakstītāji izmantoja ebreju vārdu nefeš un grieķu vārdu psikē. Šie divi vārdi Bībeles tekstā ir sastopami krietni vairāk nekā 800 reižu. Latviešu valodas tulkojumā tie tulkoti dažādi, piemēram, ”dvēsele”, ”radījums”, ”būtne”, ”cilvēks”, ”dzīvība”, bet ir tulkojumi, kuros tie konsekventi tulkoti ar vārdu ”dvēsele”. Izpētot, kā oriģinālvalodu vārdi ar  nozīmi ”dvēsele” ir lietoti Bībelē, kļūst skaidrs, ka tie var attiekties, pirmkārt, uz cilvēkiem, otrkārt, uz dzīvniekiem un, treškārt, uz cilvēka vai dzīvnieka dzīvību. Apskatīsim vairākus Bībeles pantus, kuros parādās šīs trīs dažādās nozīmes.

Cilvēki. ”Noas dienās.. izglābās nedaudzas, proti astoņas, dvēseles cauri ūdenim.” (1. Pētera 3:20.) Šajā pantā vārds ”dvēseles” nepārprotami attiecas uz cilvēkiem — uz Nou, viņa sievu, viņa trīs dēliem un to sievām. 2. Mozus grāmatas 16. nodaļas 16. pantā ir minēti norādījumi, kādus izraēlieši saņēma par mannas uzlasīšanu. Viņiem tika pavēlēts: ”Salasiet no tās.. pēc jūsu dvēseļu skaita; lai katrs ņem tik cilvēkiem, cik to ir viņa teltī.” Tātad salasāmās mannas daudzums bija atkarīgs no cilvēku skaita ģimenē. Vēl daži Bībeles panti, kuros vārds ”dvēsele” apzīmē cilvēkus, ir 1. Mozus 46:18, Jozuas 11:11 (LB-65r) un Apustuļu darbi 27:37.

Dzīvnieki. Bībeles stāstījumā par radīšanu var lasīt: ”Dievs sacīja: ”Lai ūdenī mudžēt mudž dzīvo radījumu [nefeš] pulki, un putni lai lido pār zemi zem debess izplatījuma.” Tad Dievs sacīja: ”Lai zeme izdod dzīvniekus [nefeš], katru pēc savas kārtas, lopus, rāpuļus un meža zvērus, katru pēc savas kārtas.” Un tā notika.” (1. Mozus 1:20, 24.) Šajos pantos gan zivis, gan mājlopi, gan meža zvēri ir apzīmēti ar vienu un to pašu vārdu — nefeš. Dzīvnieki ir saukti par dvēselēm arī citos pantos, piemēram, 4. Mozus 31:28 (LB-26).

Dzīvība. Dažkārt vārds ”dvēsele” attiecas uz cilvēka dzīvību. Kādā no psalmiem Dāvids saka Jehovam: ”Tu manu dvēseli esi izglābis no nāves.” (Psalms 56:14.) Tā, protams, bija Dāvida dzīvība, ko Jehova bija izglābis no nāves. Kad Rāhelei piedzima dēls, ko nosauca par Benjamīnu, ”viņai dvēsele izgāja, ka tā nomira”. (1. Mozus 35:16—19, LB-26.) Tajā laikā Rāheles dzīvība izdzisa. Varam padomāt arī par vārdiem, ko sacīja Jēzus: ”Es esmu labais  gans. Labais gans atdod savu dvēseli par avīm.” (Jāņa 10:11, EAD.) Jēzus atdeva savu dvēseli jeb dzīvību cilvēku labā. Visos šajos Bībeles pantos vārds ”dvēsele” neapšaubāmi apzīmē kāda dzīvību. Citi šāda lietojuma piemēri ir 1. Ķēniņu 17:17—23 un Apustuļu darbi 20:10.

Turpinot iedziļināties Dieva Rakstos, jūs redzēsiet, ka nevienā Bībeles vietā par dvēseli nav runāts kā par kaut ko ”nemirstīgu” vai ”mūžīgu”. Gluži otrādi, ir rakstīts, ka dvēsele ir mirstīga. (Ecēhiēla 18:4.)

Tagad noskaidrosim, ko Bībelē nozīmē vārds ”gars”. Daudzi uzskata, ka gars ir tas pats, kas dvēsele, taču tā nav taisnība. No Bībeles var redzēt, ka gars un dvēsele ir dažādi jēdzieni. Kāda ir atšķirība starp tiem?

Ar vārdu ”gars” ir tulkots senebreju valodas vārds rūah un sengrieķu vārds pneuma. Pašā Bībelē ir paskaidrota šo vārdu nozīme. Piemēram, 104. psalma 29. pantā sacīts: ”Kad Tu [Jehova] viņiem atņem dvašu [rūah], tad viņi mirst un atgriežas pīšļos.” Jēkaba vēstules 2. nodaļas 26. pantā atzīmēts, ka ”miesa bez gara [pneuma] ir nedzīva”. Šajos pantos ”dvaša” jeb ”gars” ir kaut kas tāds, kas uztur ķermeņa dzīvību. Bez gara miesa ir nedzīva. Tāpēc vārdu rūah var tulkot ne tikai kā ”gars” un ”dvaša”, bet arī ”spēks” vai ”dzīvības spēks”. Piemēram, par Noas laika plūdiem Dievs sacīja: ”Es likšu nākt ūdensplūdiem zemes virsū, kas iznīcinās visu radību zem debesīm, kam vien ir dzīvības dvaša [jeb spēks; rūah].” (1. Mozus 6:17; 7:15, 22.) Tātad ”gars” ir neredzams spēks (dzīvības dzirksts), kas uztur visu dzīvo būtņu dzīvību.

Dvēsele un gars nav viens un tas pats. Miesai ir vajadzīgs gars, tāpat kā radioaparātam ir vajadzīga elektrība, lai tas darbotos. Ja pārnēsājamā radioaparātā ieliek baterijas un to ieslēdz, uztvērējs saņem strāvu no baterijām un var darboties, turpretī bez baterijām tas neskanēs. To pašu var teikt par radiouztvērēju, kura vads atvienots no  elektrības avota. Līdzīgi ir ar garu — tas ir spēks, kas uztur mūsu ķermenī dzīvību. Tāpat kā elektrība, gars neko nejūt un nedomā. Tas ir bezpersonisks spēks. Bet bez gara jeb dzīvības spēka cilvēka ķermenis ”mirst un atgriežas pīšļos”, kā rakstīja psalma sacerētājs.

Par cilvēka nāvi Salamana Mācītāja grāmatas 12. nodaļas 7. pantā ir teikts: ”[Viņa] pīšļiem būs atkal atgriezties atpakaļ zemē un kļūt par to, kas tie iepriekš bijuši, un garam atkal atgriezties atpakaļ pie Dieva, kas to ir devis.” Kad gars jeb dzīvības spēks atstāj ķermeni, cilvēks ir miris un viņa ķermenis atgriežas tur, no kurienes nācis, — zemē. Tāpat dzīvības spēks atgriežas tur, no kurienes tas ir nācis, — pie Dieva. (Ījaba 34:14, 15; Psalms 36:10.) Tas nenozīmē, ka dzīvības spēks vārda tiešā nozīmē lido uz debesīm. Bet, ja cilvēks ir miris, viņa izredzes kādreiz atkal dzīvot pilnībā ir atkarīgas no Dieva Jehovas. Viņa dzīvība ir Dieva rokās. Vienīgi Dievs var no jauna piešķirt šim cilvēkam garu jeb dzīvības spēku un viņu atdzīvināt.

Ir mierinoši zināt, ka tieši tā Dievs rīkosies to cilvēku labā, kuri ir miruši. (Jāņa 5:28, 29.) Kad notiks augšāmcelšana, Jehova izveidos šiem cilvēkiem jaunu ķermeni un to atdzīvinās, dodot tam garu jeb dzīvības spēku. Tas patiešām būs brīnišķīgs laiks!

Ja vēlaties uzzināt vēl vairāk par vārdu ”dvēsele” un ”gars” lietojumu Bībelē, noderīgu informāciju var atrast brošūrā Kas ar mums notiek, kad mēs nomirstam?, kā arī grāmatā Reasoning From the Scriptures (Sarunas par Rakstiem), 375.—384. lappusē; abas publikācijas izdevuši Jehovas liecinieki.