Daudzi apgalvo, ka zinātne atspēko Bībelē lasāmo radīšanas aprakstu. Tomēr īstenībā pretruna pastāv nevis starp zinātni un Bībeli, bet gan starp zinātni un uzskatiem, ko aizstāv dažas reliģiskas grupas, kuras skaidro Bībeli burtiski. Tās apgalvo, ka, saskaņā ar Bībeli, visa materiālā pasaule esot radīta sešās 24 stundas garās dienās aptuveni pirms 10 tūkstošiem gadu.

Tomēr šādam viedoklim nav pamatojuma Bībelē. Pretējā gadījumā pēdējos simt gados izdarītie zinātniskie atklājumi tiešām liktu apšaubīt Bībeles ticamību. Taču rūpīga Bībeles teksta izpēte liecina, ka tajā nav pretrunu ar pierādītiem zinātniskiem faktiem, tāpēc Jehovas liecinieki nepiekrīt minēto reliģisko grupu uzskatiem. Izskatīsim sīkāk, kas Bībelē ir stāstīts par radīšanu.

Pirmā Mozus grāmata sākas ar vienkāršiem, bet nozīmīgiem vārdiem: ”Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi.” (1. Mozus 1:1.) Daudzi Bībeles zinātnieki ir vienisprātis, ka šajā pantā ir runa par citu notikumu, nevis par tiem, kas risinājās sešās radīšanas ”dienās”, kuras aprakstītas, sākot no 3. panta. Tas ļauj izdarīt ļoti būtisku secinājumu: tātad no Bībeles pirmajiem vārdiem izriet, ka Visums, arī mūsu planēta, pastāvēja jau nezināmi ilgu laiku, pirms sākās radīšanas ”dienas”.

Ģeologi uzskata, ka Zeme pastāv aptuveni četrus miljardus gadu, un astronomi lēš, ka Visuma vecums varētu būt vismaz 15 miljardi gadu. Vai šīs aplēses — un to iespējamie precizējumi nākotnē — atspēko to, kas teikts Pirmās Mozus grāmatas 1. nodaļas 1. pantā? Nē, tā nav. Bībelē nav konkrēti norādīts ”debesu un zemes” vecums. Tātad šajā jautājumā zinātne nav pretrunā ar radīšanas aprakstu Bībelē.

Cik garas bija radīšanas dienas? Vai viena radīšanas diena ilga tikai 24 stundas? Daži spriež: tā kā Mozus, kas sarakstīja Pirmo Mozus grāmatu, nākamo dienu pēc sešām radīšanas dienām vēlāk minēja par paraugu iknedēļas sabatam, ir jāsecina, ka ar radīšanas dienām ir domātas dienas burtiskā nozīmē. (2. Mozus 20:11.) Vai Pirmā Mozus grāmata apstiprina šādu secinājumu?

Nē, nepavisam. Senebreju vārds, kas ir tulkots ”diena”, var attiekties uz dažādiem laikposmiem, ne tikai uz 24 stundām. Piemēram, Mozus ar šo pašu senebreju vārdu, kas latviešu valodas Bībeles  1965. gada izdevumā ir iztulkots ”laikā”, apzīmēja laikposmu, kas aptvēra visas sešas radīšanas dienas. (1. Mozus 2:4.) Turklāt pirmajā radīšanas dienā ”Dievs nosauca gaismu par dienu, bet tumsu par nakti”. (1. Mozus 1:5.) Šajā gadījumā par dienu ir nosaukta tikai daļa no 24 stundas ilga laikposma. Tātad apgalvojums, ka radīšanas dienas garums bija 24 stundas, nav pamatots uz Bībeli.

Bet cik tad gara bija katra radīšanas diena? Bībelē tas nav teikts, bet, izpētot Pirmās Mozus grāmatas 1. un 2. nodaļu, var saprast, ka tas bija ļoti ilgs laikposms.

Mozus radīšanu aprakstīja senebreju valodā, turklāt viņš rakstīja no tāda skata punkta, it kā šie notikumi tiktu vēroti no zemes. Ja patur prātā šos divus faktus un ņem vērā, ka Visums pastāvēja jau pirms tam, kad sākās radīšanas posmi jeb dienas, var gūt skaidrību daudzos jautājumos, kas izraisa strīdus saistībā ar radīšanas aprakstu. Kāpēc tā var teikt?

Rūpīgi izpētot Pirmās Mozus grāmatas pirmās nodaļas, var redzēt, ka notikumi, kas iesākās vienā radīšanas dienā, turpinājās arī nākamajā un varbūt pat vēl ilgāk. Piemēram, kamēr vēl nebija sākusies pirmā radīšanas diena, Saules gaisma nenonāca līdz Zemes virsmai, jo, lai gan Saule jau bija radīta, tās gaismu kaut kas aizturēja — iespējams, biezi mākoņi. (Ījaba 38:9.) Pirmās radīšanas dienas laikā šī barjera sāka zust un izkliedēta gaisma izkļuva cauri atmosfērai. *

Otrajā radīšanas dienā, pēc visa spriežot, atmosfēra turpināja skaidroties un parādījās telpa starp biezo mākoņu segu augšā un okeānu apakšā. Ceturtajā radīšanas dienā atmosfēra noskaidrojās tādā mērā, ka ”debess izplatījumā” parādījās saule un mēness. (1. Mozus 1:14—16.) Citiem vārdiem, ja kāds šos notikumus vērotu no zemes, viņš tagad varētu ieraudzīt sauli un mēnesi. Visi šie notikumi risinājās pakāpeniski.

Kā var lasīt Pirmajā Mozus grāmatā, atmosfērai turpinot skaidroties, piektajā  radīšanas dienā sāka parādīties ”putni”. Senebreju vārds, kas tulkots ”putni”, apzīmēja ne tikai putnus, bet arī citus lidojošus radījumus, tātad šajā dienā acīmredzot parādījās arī tādas būtnes kā kukaiņi.

Bībeles teksta formulējums pieļauj iespēju, ka daļa no galvenajiem notikumiem, kas risinājās katrā radīšanas dienā, notika pakāpeniski, nevis vienā mirklī un varbūt pat turpinājās vairākas radīšanas dienas pēc kārtas. *

Vai tas, ka augi un dzīvnieki parādījās pakāpeniski, liecina, ka Dievs ir izmantojis evolūciju, lai radītu daudzveidīgos dzīvos organismus? Nē, tādam apgalvojumam nav pamata. Bībelē nepārprotami ir teikts, ka Dievs izveidoja visas augu un dzīvnieku ”kārtas”. (1. Mozus 1:11, 12, 20—25.) Bībelē nav minēts, vai šīm sākotnējām augu un dzīvnieku ”kārtām” bija piešķirta spēja pielāgoties mainīgai  videi, un tajā arī nav paskaidrots, kas noteica ”kārtu” robežas. Tomēr Bībelē ir sacīts, ka dzīvās būtnes piepildīja zemi ”katra pēc savas kārtas”. (1. Mozus 1:21.) No šiem vārdiem var secināt, ka pārmaiņām, kas var notikt ”kārtas” ietvaros, ir kaut kādas robežas. Gan fosilās liecības, gan mūsdienu zinātniskie pētījumi liecina, ka ilgos laikposmos galvenās augu un dzīvnieku grupas tikpat kā nav mainījušās.

Pretēji dažu reliģisko grupu apgalvojumiem, Pirmajā Mozus grāmatā nav mācīts, ka Visums, arī mūsu planēta un dzīvība uz tās, būtu radīts īsā laikposmā diezgan nesenā pagātnē. Visuma radīšanas un dzīvo organismu parādīšanās apraksta detaļas, kas minētas Pirmajā Mozus grāmatā, ir saskaņā ar mūsdienu zinātnes atklājumiem.

Sava materiālistiskā pasaules uzskata dēļ daudzi zinātnieki noraida Bībeles apgalvojumu, ka visu ir radījis Dievs. Tomēr Pirmajā Mozus grāmatā, kas sarakstīta tālā senatnē, ir minēti tādi ievērības cienīgi fakti kā tas, ka Visumam ir bijis sākums un ka dzīvības parādīšanās bija pakāpenisks process, kam bija noteikti etapi un kas risinājās ilgā laikposmā. Kā Mozum aptuveni pirms 3500 gadiem varēja būt pieejama šāda zinātniski precīza informācija? Ir tikai viens loģisks izskaidrojums — tas, kuram piemīt tik liels spēks un tāda gudrība, lai radītu debesis un zemi, noteikti varēja sniegt Mozum šādas zināšanas. Tas apstiprina Bībelē lasāmo apgalvojumu, ka šī grāmata ir Dieva iedvesmota. * (2. Timotejam 3:16.)

Bet var rasties jautājums: kāda nozīme, vai cilvēks tic radīšanas aprakstam Bībelē vai ne? Pievērsīsim uzmanību dažiem nopietniem iemesliem, kāpēc tas ir svarīgi.