Skip to content

Skip to table of contents

Uza ema uitoan atu fó ai-han ba ema barak

Uza ema uitoan atu fó ai-han ba ema barak

‘Jesus silu paun hodi fó ba eskolante sira; hafoin sira fahe ba ema-lubun boot.’—MT 14:19.

1-3. Oinsá mak Jesus fó ai-han ba ema-lubun iha fatin besik Betsaida? (Haree dezeñu iha pájina neʼe.)

 HANOIN toʼok kona-ba situasaun neʼe. (Lee Mateus 14:14-21.) Besik tempu Páskua iha tinan 32, ema-lubun boot ida ho mane maizumenus naʼin-5.000, no mós feto no labarik sira, buka tuir Jesus no ninia dixípulu sira iha fatin fuik ida besik sidade Betsaida, neʼebé iha tasi-ibun iha parte norte iha Galileia.

2 Jesus haree ema-lubun boot no hanoin tebes sira. Tan neʼe, nia fó isin-diʼak ba sira neʼebé moras no hanorin buat barak kona-ba Maromak nia Ukun. Bainhira besik kalan ona, dixípulu sira husu Jesus atu haruka ema-lubun atu fila hodi ida-idak bele bá buka sira-nia ai-han rasik iha knua neʼebé besik. Maibé Jesus hatete: “Imi rasik fó han sira bá.” Liafuan ida-neʼe halo konfuzaun ba dixípulu sira tanba sira iha paun fuan lima ho ikan rua deʼit.

3 Maibé, tanba Jesus hanoin tebes sira, nia halo milagre ida. Milagre neʼe mak espesiál duni tanba milagre ida-neʼe deʼit mak hakerek iha livru Evanjellu haat hotu. (Mc 6:35-44; Lc 9:10-17; Joao 6:1-13) Jesus haruka ninia dixípulu sira atu hatete ba ema-lubun atu tuur iha duʼut leten hodi halo grupu ema naʼin-limanulu nian no naʼin-atus ida nian. Depois neʼe, Jesus halo orasaun no komesa silu paun ho ikan. Maibé, duké fahe kedas ba ema ida-idak ho ninia liman rasik, nia fó ai-han sira-neʼe ba ninia dixípulu sira, no tuirmai sira mak fahe fali ba ema-lubun boot. Ho milagre ida-neʼe, ema hotu han toʼo bosu! Sin, Jesus fahe ai-han ba ema rihun ba rihun liuhusi ninia dixípulu uitoan deʼit. a

4. (a) Jesus hanoin liu kona-ba saida? Tanbasá? (b) Iha lisaun neʼe no lisaun tuirmai, ita sei koʼalia kona-ba saida?

4 Jesus hanoin liu kona-ba fó ai-han espirituál, tanba nia hatene katak lia-loos iha Maromak nia Liafuan mak sei lori moris rohan-laek ba ema. (Joao 6:26, 27; 17:3) Jesus fó paun no ikan ba ema-lubun tanba nia sente kasian ba sira. No ninia laran-diʼak neʼe mós book nia atu uza tempu barak hodi hanorin ninia dixípulu sira. (Mc 6:34) Maibé, Jesus mós hatene katak lakleur tan nia sei fila fali ba lalehan. (Mt 16:21; Joao 14:12) Se nuneʼe, oinsá mak Jesus sei kontinua fó ai-han espirituál nafatin ba ninia dixípulu sira neʼebé sei iha rai? Hanesan ho dalan neʼebé uluk nia fó ai-han ba ema-lubun, nia sei uza ema uitoan atu fahe ai-han espirituál ba ema barak. Maibé sé mak ema uitoan neʼe? Mai ita haree oinsá mak Jesus fó ai-han espirituál ba ema kristaun sira iha apóstolu nia tempu. No iha lisaun tuirmai, ita sei koʼalia kona-ba pergunta ida neʼebé importante tebes ba ita hotu: Ohin loron, sé mak “ema uitoan” neʼebé Jesus uza atu fó ai-han espirituál mai ita?

Jesus uza ema uitoan atu fó ai-han ba ema barak (Haree parágrafu 4)

EMA UITOAN NEʼEBÉ JESUS HILI

5, 6. (a) Atu dixípulu sira bele nafatin hetan ai-han espirituál, Jesus halo desizaun saida? (b) Jesus halo saida deʼit atu prepara ninia apóstolu sira hodi kaer knaar importante depois nia mate?

5 Família nia ulun neʼebé diʼak halo arranju oioin kona-ba oinsá atu tau matan ba ninia família bainhira nia sei mate. Nuneʼe mós ho Jesus neʼebé lakleur sai kongregasaun kristaun nia Ulun, nia halo arranju oioin atu ninia dixípulu sira bele nafatin hetan ai-han espirituál depois nia mate. (Ef 1:22) Porezemplu, maizumenus tinan rua antes Jesus mate, nia halo desizaun boot ida. Nia komesa hili ema uitoan neʼebé nia sei uza atu fó ai-han espirituál ba ema barak iha aban-bainrua. Oinsá? Mai ita haree hamutuk.

6 Depois Jesus halo orasaun ba kalan tomak, nia hili apóstolu naʼin-12 husi ninia dixípulu sira. (Lc 6:12-16) Tuirmai, durante tinan rua nia laran, nia laʼo hamutuk ho sira naʼin-12 hodi hanorin sira liuhusi liafuan no ezemplu. Jesus hatene katak sira sei presiza aprende buat barak, no durante tempu neʼebé sira tuir Jesus, sira nafatin bolu nuʼudar Jesus nia “eskolante”. (Mt 11:1; 20:17) Jesus mós fó konsellu ba sira ida-idak no treinu sira iha serbisu haklaken. (Mt 10:1-42; 20:20-23; Lc 8:1; 9:52-55) Sin, Jesus prepara sira hodi bele kaer knaar ida neʼebé importante kuandu nia mate no fila fali ba lalehan.

7. Tuir Jesus nia liafuan, apóstolu sira-nia serbisu neʼebé importante liu mak saida?

7 Entaun, apóstolu sira sei kaer knaar saida? Nuʼudar loron Pentekostes iha tinan 33 besik daudauk ona, apóstolu sira haree katak sira mak sei toma konta ba kongregasaun. (Apos 1:20) Maibé, serbisu saida mak importante liu ba sira? Mai ita buka-hatene resposta ba pergunta neʼe liuhusi Jesus nia liafuan ba apóstolu Pedro. (Lee Joao 21:1, 2, 15-17.) Depois Jesus moris hiʼas fali, iha apóstolu balu nia oin, nia hatete ba Pedro: “Fó-han haʼu-nia bibi-oan sira.” Hodi hatete nuneʼe, Jesus hatudu katak ninia apóstolu sira mak sei kaer knaar atu fó ai-han espirituál ba ema barak. Liafuan neʼe book ita-nia laran tanba ita hatene katak Jesus hadomi tebes ninia “bibi-oan sira”! b

FÓ AI-HAN BA EMA BARAK HUSI LORON PENTEKOSTES 33

8. Saida mak hatudu katak ema kristaun foun sira iha Pentekostes la duvida kona-ba ema neʼebé Kristu uza atu fó ai-han espirituál?

8 Husi loron Pentekostes tinan 33, Jesus Kristu neʼebé moris hiʼas fali uza ninia apóstolu sira atu fó ai-han espirituál ba ninia dixípulu kose-mina sira. (Lee Apostolu 2:41, 42.) No ema judeu no ema husi nasaun seluk neʼebé sai ema kristaun kose-mina iha tempu neʼebá haree ho klaru kona-ba ida-neʼe, no sira kontinua aprende no “laran-metin ba apóstolu sira-nia hanorin”. Ida-neʼe hatudu katak ema kristaun foun sira neʼebé hamlaha ba ai-han espirituál la duvida kona-ba sé mak hanorin lia-loos. Sin, sira sadere ba apóstolu sira-nia hanorin kona-ba Jesus nia liafuan, hahalok no mós eskritura sira neʼebé fó sai kona-ba nia. cApos 2:22-36.

9. Hodi halo saida mak apóstolu sira hatudu katak fó ai-han espirituál mak knaar neʼebé importante liu ba sira?

9 Apóstolu sira mós la haluha katak sira-nia responsabilidade importante liu mak atu fó ai-han espirituál ba kongregasaun. Porezemplu, mai ita haree oinsá mak sira rezolve problema ida neʼebé bele haketak malu iha kongregasaun neʼebé foun. Problema neʼe mak kona-ba ai-han, maibé laʼós ai-han espirituál. Kongregasaun foun neʼe tau matan ba feto-faluk sira neʼebé koʼalia lia-ebraiku, maibé ladún tau matan ba sira neʼebé koʼalia lia-gregu. Oinsá mak apóstolu sira hadiʼa situasaun ida-neʼe? Sira hili irmaun naʼin-hitu hodi toma konta ba knaar atu fahe ai-han. Sira halo hanesan neʼe tanba maski uluk sira ajuda Jesus atu fahe ai-han ba ema-lubun boot, maibé agora sira hatene katak sira-nia knaar importante liu mak atu fó ai-han espirituál ba ema hodi “haklaken Maromak futar-lia”.—Apos 6:1-6.

10. Kristu uza apóstolu no katuas sira iha Jerusalém atu halo saida?

10 Iha tinan 49, katuas kristaun balu neʼebé tuir kritériu mós komesa ona atu serbisu hamutuk ho apóstolu sira neʼebé sei moris iha tempu neʼebá. Bíblia hatudu katak “apóstolu sira no katuas sira” iha Jerusalém mak halo serbisu nuʼudar grupu administradór. (Lee Apostolu 15:1, 2.) Nuʼudar kongregasaun nia Ulun, Kristu uza grupu kiʼik neʼe atu rezolve problema oioin kona-ba halaʼo sira-nia fiar nuʼudar ema kristaun no atu dirije serbisu haklaken no hanorin ema.—Apos 15:6-29; 21:17-19; Kol 1:18.

11, 12. (a) Saida mak hatudu katak Jeová fó bensaun ba ninia Oan nia arranju atu fó ai-han espirituál ba kongregasaun? (b) Iha apóstolu nia tempu, oinsá mak ema kristaun sira hatene ho klaru kona-ba ema neʼebé Kristu uza atu fó ai-han espirituál?

11 Kristu uza grupu ida-neʼe atu fó ai-han espirituál ba kongregasaun, no Jeová fó bensaun ba arranju neʼe. Oinsá mak ita bele hatene? Livru Apostolu hatete: “Iha sidade sira neʼebé [apóstolu Paulo ho ninia maluk sira] liu bá, sira hateten ba sarani sira atu halo tuir buat neʼebé apóstolu sira hamutuk katuas sira koʼalia ona iha Jerusalém. Loron-loron kreda sira sai metin liután iha fiar no fiar-naʼin sira sai barak liután.” (Apos 16:4, 5) Sin, tanba ema kristaun sira halo tuir grupu administradór iha Jerusalém, kongregasaun sira sai metin liután no aumenta ba beibeik. Ida-neʼe hatudu katak Jeová haraik bensaun ba ninia Oan nia arranju atu fó ai-han espirituál ba kongregasaun. Nuneʼe mós ho ohin loron, atu ita bele laʼo ba oin iha dalan espirituál, ita presiza duni atu hetan Jeová nia bensaun.—Prov 10:22; 1 Kor 3:6, 7.

12 Husi buat neʼebé ita foin lee, ita haree katak uluk liu Jesus uza ema uitoan deʼit atu fó ai-han ba ema-lubun boot, no iha apóstolu sira-nia tempu mós nia nafatin uza ema uitoan deʼit atu fó ai-han espirituál ba ema barak. No iha tempu neʼebá, ema kristaun sira hotu hatene ho klaru kona-ba sé mak Jesus uza atu fó ai-han espirituál ba kongregasaun. Porezemplu, apóstolu sira neʼebé sai parte husi grupu administradór bele halo milagre oioin hodi hatudu katak Jeová mak apoia sira. Apostolu 5:12 hatete: “Apóstolu sira halo sinál no kmanek oioin iha povu nia leet.” d Tan neʼe, ema kristaun iha tempu neʼebá la duvida kona-ba grupu neʼebé Kristu uza atu fó ai-han ba ninia bibi sira. Maibé, bainhira apóstolu sira mate ona, situasaun neʼe iha mudansa.

Iha tempu uluk, ema kristaun hotu la duvida kona-ba ema neʼebé Jesus uza atu fó ai-han espirituál (Haree parágrafu 12)

DUʼUT AAT SAI BARAK NO TRIGU SAI UITOAN

13, 14. (a) Avizu saida mak Jesus fó? Bainhira mak liafuan neʼe komesa sai loos? (b) Iha dalan saida deʼit mak kongregasaun hetan susar? (Haree nota [5] iha pájina 19.)

13 Jesus fó-hatene nanis katak kongregasaun kristaun sei hetan susar boot. Iha ai-knanoik kona-ba trigu ho duʼut aat, Jesus fó avizu katak bainhira foin kuda trigu (ema kristaun kose-mina sira), inimigu mós kuda duʼut aat (ema kristaun falsu sira). Maibé, toʼos neʼe nia naʼin sei husik grupu rua neʼe moris hamutuk toʼo tempu koʼa nian, katak toʼo “loron ikus mundu neʼe nian”. (Mt 13:24-30, 36-43) Lakleur, Jesus nia liafuan neʼe komesa sai loos. e

14 Iha apóstolu sira-nia tempu, hanorin falsu balu komesa tama ona iha kongregasaun kristaun, maibé apóstolu sira “tahan” ida-neʼe hodi la husik hanorin falsu sira mak hafoʼer kongregasaun. (2 Tes 2:3, 6, 7) Maibé, bainhira apóstolu sira hotu mate ona, ema barak komesa husik lia-loos no habelar doutrina falsu sira iha kongregasaun laran, no situasaun neʼe kontinua tinan atus ba atus. Durante tempu neʼe, duʼut aat mak sai barak liu no trigu sai uitoan deʼit, no la iha ona grupu ida neʼebé Jesus uza atu fó ai-han espirituál ba ema. Maibé ikusmai, situasaun neʼe troka. Ida-neʼe akontese bainhira?

IHA TEMPU KOʼA NIAN, SÉ MAK FÓ AI-HAN ESPIRITUÁL?

15, 16. Estudante Bíblia nia hakaʼas-an atu estuda Bíblia lori rezultadu saida? Ida-neʼe hamosu pergunta saida?

15 Maizumenus tinan 40 antes tempu koʼa nian hahú, ema kristaun balu komesa buka lia-loos husi Bíblia ho laran-manas. Iha tinan 1870, sira halibur hamutuk atu estuda Bíblia hodi haketak an husi igreja sira. Grupu neʼe neʼebé hanaran sira-nia an nuʼudar Estudante Bíblia, sira ho haraik-an, buka lia-loos husi Eskritura hodi husu Maromak nia ajuda.—Mt 11:25.

16 Estudante Bíblia nia hakaʼas-an atu hatene lia-loos husi Bíblia lori rezultadu diʼak. Sira koʼalia hasoru doutrina falsu sira no habelar lia-loos hodi halo livru sira kona-ba Bíblia no fahe iha fatin oioin. Sira-nia serbisu neʼe book ema barak neʼebé hamlaha no hamrook ba lia-loos kona-ba Maromak. Tan neʼe, pergunta ida mosu: Antes tinan 1914, Jesus mak uza grupu Estudante Bíblia atu fó ai-han ba ninia bibi sira ka lae? Lae. Tanba iha tempu neʼebá, grupu trigu ho duʼut aat sei moris hamutuk, no grupu ida neʼebé Jesus sei uza atu fó ai-han espirituál seidauk prontu. Loos duni, tempu atu haketak ema kristaun falsu sira husi ema kristaun neʼebé loos, seidauk toʼo.

17. Husi tinan 1914, saida deʼit mak akontese?

17 Hanesan ita aprende ona iha lisaun uluk, tempu koʼa nian komesa iha tinan 1914. Saida deʼit mak akontese husi tinan neʼe? Jesus sai Liurai iha lalehan no loron ikus sira komesa. (Apok 11:15) No mós, husi tinan 1914 toʼo 1919 foin hahú, Jesus hamutuk ho ninia Aman haree didiʼak hodi hamoos templu espirituál. f (Mal 3:1-4) Tuirmai, husi tinan 1919 mak komesa halibur grupu trigu. Ida-neʼe mak tempu ba Kristu atu foti grupu ida atu fó ai-han espirituál ka lae? Sin!

18. Jesus fó-hatene nanis katak nia sei halo saida? Ita husu pergunta saida?

18 Iha Jesus nia profesia kona-ba loron ikus sira, Jesus fó-hatene nanis katak nia sei uza atan ida atu tau matan ba ninia atan sira hodi fó ai-han iha tempu loloos. (Mt 24:45-47) Sé mak atan neʼe? Hanesan ho apóstolu sira-nia tempu, Jesus sei uza grupu kiʼik ho ema uitoan deʼit atu fó ai-han espirituál ba ema barak. Maibé, karik ita sei husu: Ema uitoan neʼe mak sé? Mai ita buka resposta ba pergunta neʼe no mós pergunta seluk iha lisaun tuirmai.

 

a Parágrafu 3: Iha tempu seluk bainhira Jesus halo milagre hodi fó ai-han ba mane naʼin-4.000 ho feto no labarik sira, dala ida tan nia fahe ai-han “ba eskolante sira atu fó ba povu”.—Mt 15:32-38.

b Parágrafu 7: Iha Pedro nia tempu, “bibi-oan” hotu neʼebé nia sei fó ai-han mak iha esperansa atu bá lalehan.

c Parágrafu 8: Ema kristaun foun sira-neʼe “laran-metin ba apóstolu sira-nia hanorin”, no ida-neʼe hatudu katak apóstolu sira iha toman atu hanorin sira beibeik. Apóstolu sira-nia hanorin balu hakerek ona iha Eskritura Lia-Gregu.

d Parágrafu 12: Dala ruma ema kristaun balu neʼebé laʼós apóstolu mós hetan kmanek husi espíritu santu atu halo milagre. Maibé, baibain sira simu kmanek neʼe tanba apóstolu ida tula liman ba sira, ka bainhira sira halibur hamutuk ho apóstolu sira.—Apos 8:14-18; 10:44, 45.

e Parágrafu 13: Apóstolu Paulo nia liafuan iha Apostolu 20:29, 30 hatudu katak kongregasaun sei hetan susar iha dalan rua. Primeiru, ema kristaun falsu sira (“duʼut aat”) mak tama iha ema kristaun loos nia leet. Segundu, balu husi ema kristaun loos rasik mós sei kontra fali lia-loos hodi “hateten buat aat oioin”.

f Parágrafu 17: Haree parágrafu 6 husi lisaun “Haʼu sei hela nafatin hamutuk ho imi”, iha pájina 11 husi livru ida-neʼe.